Atvēsinošas patiesības par saldējumu

Sertificēta uztura speciāliste Eva Kataja atgādina, ka kaloriju uzņemšana veicina ķermeņa sasilšanu. Un saldējums nu ir tāda lieta, kurā kaloriju mēdz būt daudz. Tad, kad mums ir auksti, un mēs paēdam, mums kļūst mazliet siltāk, jo, pārstrādājot uzņemto enerģiju, izdalās siltums, tāpēc ar saldējumu mēs nespēsim atvēsināties: "Saldējums var būt pievilcīgs karstā dienā, jo tas ir auksts, un dzert karstu tēju mums īsti negribēsies. Bet patiesībā karsta tēja - ko tā dara? Arī karstajos klimatos dzīvojošie dzer šo silto tēju, jo tas ir labākais veids, kā izsist sviedrus uz āru, tādā veidā ļaujot organismam atveldzēties," skaidro uztura speciāliste, gan piebilstot, ka gana labs veids, lai veldzētos karstās dienās, ir arī vēsa ūdens dzeršana.

Sertificēta uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka veikalā nopērkams saldējums ir jāuztver kā našķis, un ikdienas uzturā tam būtu jāveido ne vairāk kā 5% no kopējā kaloriju patēriņa. "Tas ir visu to našķu kopums. Ja dienā uzņemtais enerģijas daudzums ir simts procenti, tad no tiem simts procentiem piecus procentus mēs varam atvēlēt saldumiem, un saldējums var būt tās dienas kārums."

Uztura speciāliste gan piebilst, ka saldējumu nevajadzētu ēst biežāk kā reizi trijās dienās. Un uzkodai, kāda ir saldējums, jāsatur līdz 200 kalorijām: "200 kalorijas - tā varētu būt tā robeža. Attiecīgi, ja mēs ar saldējumu uzņemam 400 vai 500 kalorijas, tad mums vairs īsti negribēsies pēc tam ēst, un mēs būsim nozaguši savam organismam iespēju uzņemt vitamīnus, minerālvielas, antioksidantus, bet tā vietā būsim iedevuši taukus un cukurus."

Kataja iesaka priekšroku dot tādam produktam, kurā ir vienkāršas sastāvdaļas: "Kur ir piens, krējums, kur ir cukurs, kur ir zemeņu ievārījums klāt, nevis jau pārstrādātie produkti, kā, piemēram, glikozes vai fruktozes sīrups, hidrogenētas eļļas vai vēl kāds cits samocīts produkts."

Sastāvdaļa, kas patērētājus visbiežāk dara bažīgus, ir augu tauki. Eksperte skaidro, ka augu taukus nebūtu jāuzņem ar saldējumu, bet gan ar riekstiem, sēklām, avokado un kādām pirmā spieduma eļļām.

Taču saldējumam visbiežāk nav pievienotas augstākās kvalitātes augu eļļas: "Tur būs hidrogenētas eļļas, daļēji hidrogenētas eļļas, un no tām gan vajadzētu pēc iespējas izvairīties. Ja es saldējuma sastāvā redzu, ka tur ir daļēji hidrogenēti tauki vai pilnībā hidrogenēti, kas it kā ir drošāki organismam, tie tāpat nav nekādas augstās kvalitātes tauki, un es tādu saldējumu neņemtu," savu viedokli pauž Kataja.

Ilgu laiku Latvijas patērētājus satrauca arī tāds saldējums, kuram pievienots karagināns. Tas ir stabilizētājs. Ražotāji skaidro, ka to ļoti niecīgā daudzumā pievieno saldējumam, lai saglabātu produkta struktūru un konsistenci transportēšanas un uzglabāšanas laikā.

Tāpat patērētājus arī nereti satrauc dažādas produktam pievienotās E-vielas. Uztura speciāliste gan pauž, ka ne visas E-vielas ir vienlīdz kaitīgas. Daudzas var būt dabīgas izcelsmes: "Un, ja nu mums ir bail, un liekas – ka tik tur nav kaut kas slikts pievienots, vienmēr var apskatīties internetā. Visām E-vielām ir skaidrojumi, vai tās ir dabīgas izcelsmes vai sintētiskas izcelsmes."

Speciāliste arī mudina izvēlēties tādu produktu, kuram nav pievienotas sintētiskas pārtikas krāsvielas. Tās ir svarīgas pārtikas ražotājam, lai produkts būtu ar nemainīgu krāsu un pievilcīgs patērētājam. Tās gan pieaugušajiem, gan bērniem nav indīgas, bet var radīt nevēlamas blaknes, īpaši bērniem: "Bērniem labāk izvēlēties produktu bez sintētiskajām krāsvielām, jo ir dati, kas rāda, ka bērni to ietekmē paliek tādi kā uzvilktāki, nervozāki un histēriskāki. Nav nepieciešams vēl papildus kaut kā piesārņot savu organismu."

Eksperte atklāj, ka viņas favorīts noteikti būs saldējums, kura pamatā ir augļu biezenis, jo tādam produktam būšot mazāk pievienotais cukurs, un, ēdot šādu saldējumu, viņa uzņems arī šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas: "Es no šī saldējuma gūšu gan garšas baudījumu, gan arī mans organisms saņems vērtīgu enerģiju, nevis tikai kalorijas."

"Pārtikas revidents" ir analītisks raidījums, kas pēta veikalu plauktos un tirgū pieejamās pārtikas izcelsmi, saturu un cenu atšķirību, katru nedēļu īpašu uzmanību veltot kādam produktam, produktu grupai vai produkta sastāvdaļai. Raidījums LTV 1 ēterā tiek pārraidīts trešdienās plkst. 20.40.