Ko labāk neēst, kad nomoka karstums

Kuram gan nepatīk čili asumiņš! To izraisa kapsaicīns – čili piparu aktīvā viela. Kapsaicīns atrodams pikantos pārtikas produktos, un tas piedod uguntiņu gan ēdienam, gan dzīvei vispār. Tomēr portāls uzskata, ka daži pētījumi, kas vēl nav oficiāli apstiprināti, tomēr raisa pamatotas aizdomas, ka kapsaicīna patēriņš ir saistīts ar īslaicīgu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Pats par sevi tas nav nekas slikts, taču karstuma viļņa laikā lieki uzkarsēt organismu nav vajadzības.

Vien no veidiem, kā novērst ūdens zaudēšanu organismā, ir izvairīties no diurētiskiem pārtikas produktiem – tie ir pārtikas produkti, kas pastiprina ūdens izvadīšanu no ķermeņa. Diurētiski dzērieni ir kafija, tēja, sodas ūdeņi un citi dzērieni, kas satur kofeīnu. Arī dažiem pārtikas produktiem ir dehidrējošs efekts. Tāpēc karstuma viļņu laikā vajadzētu mazāk lietot tādus pārtikas produktus kā mango, fenheli, artišoku un sparģeļus.

Sulīgi steiki un burgeri, karsti un kārdinoši smaržojoši gardumi tieši no bārbekjū – kad tad ļaut sev vaļu, ja ne vasarā! Tomēr portāls atgādina, ka karsts laiks un olbaltumvielām bagāti ēdieni nav labākie draugi.

Olbaltumvielas ir grūti sagremojamas. Lai pārveidotu gaļas gabalu par kaut ko tādu, ko organisms var izmantot, nepieciešamas daudz dažādu molekulu un enzīmu. Kad ķermenis pārstrādā gaļu, tas rada siltumu. Šis process pazīstams kā termoģenēze. Produkti, kas satur ogļhidrātus, ir vieglāk sagremojami, patērē daudz mazāk enerģijas un termoģenēzes ceļā rada daudz mazāk siltuma. Olbaltumvielu sadalīšanai un pārstrādei organisms patērē no 50 līdz 100 procentiem vairāk enerģijas, salīdzinot ar ogļhidrātiem. Tāpēc karstuma viļņa laikā vērts samazināt gaļas patēriņu.