Gadā katrs apēdam puskilogramu kukaiņu – vai ēdīsim vēl vairāk?

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniece Ilga Gedrovica jau vairākus gadus strādā pie inovatīvu produktu izstrādes, pēdējos trīs gadus pastiprināti pievērošot uzmanību dažādu kukaiņu un kāpuru lietošanai pārtikā. Pētniece atklāj, ka nelielas kukaiņu un kāpuru daļas cilvēki neapzināti ar ikdienas uzturu uzņem jau šobrīd, un katrs no mums gada laikā apēd vismaz puskilogramu kukaiņu. Piemēram, E120 jeb pārtikas krāsvielu karmīnskābi iegūst no speciālas sugas laputīm. Tās apstrādājot, iegūst sarkanu pulveri, kuru izmanto pārtikas ražošanā, piemēram, pievieno jogurtam, ievārījumam, saldumiem un pat lūpukrāsai.

Apzināta kukaiņu un kāpuru lietošana uzturā gan Eiropā, gan Latvijā, protams, ir jaunums, kas visiem nav pa zobam. Taču nākotnē, iespējams, izturēsimies pret to daudz racionālāk. Pētniece skaidro, ka kukaiņus un kāpurus uzskata ne tikai par ilgtspējīgu, bet arī vērtīgu pārtiku: "Kukaiņi un kāpuri tiek pozicionēti kā uzturvielām ļoti bagāti produkti. Kukaiņi un kāpuri satur bagātīgi daudz olbaltumvielu – divas līdz trīs reizes vairāk nekā mūsu ierastajos olbaltumvielu avotos. Kukaiņos un kāpuros ir arī dažādas citas uzturvielas - tādas kā šķiedrvielas, vērtīgie tauki un dažādas minerālvielas. Tas ir ļoti svarīgi, lai pagatavotu uzturvielām bagātus pārtikas produktus, un šī ir lieliska izejviela, lai dažādus produktus ražotu tieši no kukaiņiem vai kāpuriem."

Šī gada maijā kaltēti dzeltenie miltu kāpuri kļuva par pirmajiem ēdamajiem tārpiem, kuri saņēmuši tirdzniecības atļauju visā Eiropas Savienībā. Pārtikā lietojamos circeņus, kāpurus un sliekas Eiropas Savienībā, protams, neiegūst dabā, bet gan īpaši izveidotās audzētavās.

Vai produktus, kuriem pievienota šāda sastāvdaļa, tuvākajā laikā plānots piedāvāt arī Latvijas patērētājiem? Tradicionālas ēdienkartes piekritēji var būt mierīgi – vēl kādu laiku circeņi zobos nešņirkstēs!

Uzņēmuma "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pauž, ka šobrīd uzņēmumam nav plānu pastas vai miltu produktiem pievienot maltu kāpuru pulveri: ""Dobeles dzirnavnieks" savu produktu ražošanā izmanto tikai augu izcelsmes izejvielas, atsevišķiem gatavajiem miltu maisījumiem pievienojot piena un olu pulveri. Arī dzīvnieku barības ražošanā dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas netiek izmantotas. Neesam saskārušies arī ar klientu interesi par šāda veida produktiem."

Arī "Latvijas maiznieka" nākotnes plānos neietilpst šādu produktu ražošana. "Šobrīd netiek plānots ieviest šādus nišas produktus, jo "Latvijas maiznieks" seko līdzi Latvijas patērētāja vēlmēm, kas ir ar vērtībām bagāta, pēc tradīcijām cepta klasiskā rudzu, graudu maize un baltmaize," skaidro uzņēmuma mārketinga projektu vadītāja Undīne Svelpe.

Savukārt uzņēmums "Fazer" piedāvā dažādus inovatīvus produktus. Un vēl nesen uzņēmums saviem patērētājiem Somijā piedāvāja maizi, kurai pievienoti circeņu milti. Taču Latvijā šādu produktu "Fazer Latvija" pagaidām ieviest neplāno: "Lai arī produkts bija ilgtspējīgs, kvalitatīvs un izpelnījās lielu sabiedrības uzmanību kā Somijā, tā visā pasaulē, kā arī ieguva dažādus starptautiskus apbalvojumus, dotajā brīdī tas vairs netiek tirgots lielveikalu tīklos Somijā. Iemesls ir pavisam vienkāršs – circeņu izmantošana pārtikas produktu pagatavošanā nav vēsturiski izplatīta Eiropā, un cilvēkiem ir spēcīgi ieradumi un tradīcijas attiecībā uz maizes garšu, tekstūru un sastāvdaļām."

Pētniece Ilga Gedrovica gan prognozē, ka nākotnē aizvien liela daļa cilvēku dažādu iemeslu dēļ varētu pievērsties veģetāram vai pat vegānam uzturam un dažādu augu izcelsmes produktu klāsts, visticamāk, pieaugs. Līdz ar to arī dažādu kukaiņu un kāpuru produktu parādīšanās ēdienkartē ir tikai laika jautājums. Pētniece uzskata, ka tas notiks jau diezgan tuvā nākotnē.