Kinematogrāfiski fakti
Trifeļu dārzi saistās ar zināmu slepenību, un tam, protams, ir pamats. Trifele ir ārkārtīgi vērtīgas sugas sēne, sēņu valstības aristokrāte un dārga delikatese. Pasaulē trifeles iegādājas augstākās klases restorāni, maksājot 3000 un vairāk eiro par kilogramu – atkarībā no to veida, sugas, klases un kvalitātes.
Patiesībā Eiropā trifeles aug gandrīz visur. Vai zinājāt, ka arī Latvijas meži ir pilni ar trifelēm? Ja šur tur mežā redzamas cūku uzartas sūnas, varat būt diezgan droši, ka mežacūkas atklājušas cūktrifeles – mazus, baltus bumbulīšus, kas mežacūku restorānā vienmēr ir pieprasīta prece. Tās, protams, nav vērtīgās trifeles, ko dēvē arī par balto vai melno zeltu un kuru dēļ šur un tur notiek zādzības un slepkavības – kā kādā populārā britu seriāla "Midsomeras slepkavības" sērijā. (Uzmanību – asiņains spoileris! Trifeles zem ozola izraka un par dārgu naudu pārdeva, bet trifeļu eļļa bija rūpīgi pārdomāts slepkavības ierosinātājs. Upuri apēda mežacūka.)
Dzīvē dažreiz notiek kā filmās laimīgām beigām – Horvātijā kāds trifeļu dārza īpašnieks Giancarlo Zigante ar sava suņa Diānas palīdzību 1999. gadā atrada 1,31 kg smagu īpaši vērtīgo, balto trifeli. Kā smagākā trifele pasaulē tā iekļuva Ginesa rekordu grāmatā un tika pārdota par 330 tūkstošiem dolāru.
Trifeļu dārzi Latvijā
Francijā, Anglijā un citās Rietumeiropas valstīs ar ciešamu klimatu trifeļu dārzi ir samērā ierasta lieta – neraugoties uz faktu, ka tur arī mežā iespējams uzrakt augstvērtīgas restorāna kvalitātes trifeles. Pie mums vērtīgas trifeles mežos neviens vēl nav atradis, un par nopietnu Latvijas trifeļu dārzu skaitu un to panākumiem oficiālu ziņu trūkst – katrā ziņā, var lēst, ka to ir vismaz 15, iespējams, vairāk. Neliela norāde uz to varētu būt arī slavenāko trifeļu mednieku suņu popularitātes pieaugums pēdējo gadu laikā. Katrā ziņā, ir skaidrs, ka ne visi trifeļu audzētāji, īpaši tie, kuri saista ar trifelēm nopietnus biznesa plānus un cerības, vēlas popularitāti. Trifeļu stādi ir dārgi, trifeļu meklētājsuņi – ļoti dārgi, un liekai popularitātei vienmēr ir riska blaknes.
Taču ir trifeļu audzētāji, kuri nebaidās no publicitātes. "Tasty" šonedēļ viesojās Iecavas novada zemnieku saimniecībā "Jaunavas", kuras trifeļu dārzs atrodas Jelgavas novadā un kurā saimnieko Atis Drullis kopā ar sievu Ritu un zemnieku saimniecības vadītāju Kristīni Vilku.
Kur ir tas dārzs?!
Kinematogrāfiskas klišejas vai sazin kādas iedomas liek ar skatienu meklēt kaut ko vismaz ēnainai olīvkoku birzij līdzīgu. Pat piebraucot trifeļu dārzam pavisam klāt, liekas: pag, bet kur tad tas dārzs? Skatienam paveras vērienīgs zāliens ar izretis sastādītiem lielākiem un mazākiem kociņiem, daži pavisam knipulīgi un tikai pārītis sniedzas galvastiesu augstāk par cilvēka augumu. Bet te mēs esam – dārzā!
Trifeļu dārza saimnieks Atis Drullis kopā ar sievu trifeļu dārzu sācis iekopt 2013. gadā. Agrāk te bijis rapšu lauks, bet, māju ceļot, licies – vajag ko interesantāku, vari tad tiešām pie mājas audzēs rapsi vai kartupeļus? Ceļojumi uz Franciju, pirmie gastronomiskie trifeļu piedzīvojumi franču restorānos devuši degvielu idejai: trifeles!
Kāpēc tieši trifeles? Atis pasmaida: "Nav katru gadu kaut kas jādara – tas tāds slinks variants." Pacietību gan tāds dārza prasa baisāko, nodomāju. "Bet vai jāsteidzas?" jautā Atis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv