Kā pareizi ēst suši un citi galda etiķetes smalkumi Japānā

Japānā smalkās vakariņās var nākties sēdēt arī uz grīdas. Protams, Japāna ir pilna ar visdažādākā stila restorāniem, kuros mēbeļu netrūkst, bet autentiskos Japānas restorānos galdiņi ir zemi, sēdēšana notiek uz spilveniem vai vienkārši uz tatami grīdas. Tatami ir speciāls paklājs, kas agrāk ticis izgatavots no rīsa salmiem, bet mūsdienās to izgatavo arī no dažādiem sintētiskiem materiāliem. Pirms kāpšanas uz tatami obligāti jānovelk apavi.

Klasiskā sēdēšanas poza ir nomešanās uz ceļiem, sievietēm ceļi glīti kopā, rokas klēpī, vīriešiem atļauta mazliet brīvāka poza. Ilgi šādās pozās nosēdēt nav viegli, tādēļ pieļaujamas variācijas – sievietes drīkst viegli noslīgt uz viena gurna, bet vīrieši apsēsties sakrustotām kājām jogas pozā. Šķiet, arī šādi nebūs viegli. Bet autentiska restorāna pieredze ir to vērta. Mieriniet sevi ar domu, ka rietumu stila ēstuvēs Japānā gan apavus varēs atstāt kājās, gan apsēsties, kā iepatīkas.

Pirms ēšanas viesiem tiek pasniegti mitri dvielīši (oshibori), ar ko nomazgāt rokas. Pēc ēdiena pasūtīšanas ir pieklājīgi gaidīt, līdz visi saņem pasūtīto. Maltīti pieņemts sākt ar frāzi "itadakimasu" ("es pateicīgi saņemu").

Ēdot no mazām bļodiņām, tās var paņemt rokā tuvāk mutei, bet lielākus traukus no galda cilāt nevajadzētu. Restorānos, kur ēdiens jāņem no kopīgiem traukiem, pieklājīgi izmantot īpaši tam paredzētus irbulīšus, bet, ja tādu nav, tad ņemt ēdienu ar savu irbulīšu otru galu – nevis to, ko bāžat mutē.

Murmināšana – pat, ja tā būtu labsajūtas izrādīšana – pie galda nav pieklājīga izrīcība. Labais tonis ir iztukšot traukus līdz pēdējam rīsu graudiņam. Svešzemju viesim droši vien tiek piedots, ja kaut kas pavisam nesaprotams tiek atstāts uz šķīvja.

Pēc maltītes beigām labais tonis prasa visu atstāt, kā tas bijis maltītes sākumā – ja trauki bijuši ar vāciņiem, tos jāuzliek atpakaļ, irbulīši jānovieto atpakaļ uz paliktņa vai jāieliek atpakaļ iepakojumā. Japāņu paldies skan šādi: "gochisōsama deshita". Tas nozīmē "paldies par mielastu" un ietver pateicību ne tikai pavāram, bet arī pašam ēdienam.

Japānas ēdieni ārzemniekam var būt izaicinājums, taču ar suši ēšanu cilvēkiem, kuri nāk no valsts, kurā ir vairāk suši darbnīcu nekā nacionālo speķa pīrādziņu ceptuvju, problēmām nevajadzētu būt.

Suši tiks pasniegti kopā ar mazu bļodiņu, kurā sojas mērce jāielej pašam. Ir pieklājīgi nelaistīties ar mērci bez vajadzības – ielejiet apmēram tik, cik patērēsiet. Vasabi sojas mērcē iemaisīt neiesaka – bet kurš gan tā vispār dara?

Japāņi ēd suši ar irbulīšiem – ko tik viņi neēd ar irbulīšiem! – bet to atļauts ēst arī ar rokām. Protams, suši jāapēd vienā paņēmienā, jo, mēģinot nokost gabaliņu, rīsi birst kā Tokijā, tā Rīgā, un suši meistara darbs, veidojot no katra suši mākslas darbu, ir sabojāts.

Suši klasiskos rullīšus paņemiet ar irbulīšiem un viegli uz mirkli iegremdējiet sojas mērcē. Ēdot Nigiri-zushi (tie ir tie suši, kas izskatās kā lieli tārpi – ar rīsiem apakšā un zivi pa virsu) gadījumā iemērciet gabalu sojas mērcē otrādi, lai mērcē nonāktu zivju daļa, nevis rīsi. Gunkan-zushi (tie ir tie suši, kas izskatās kā mazas apaļas kūciņas ar pildījumu) gadījumā suši gabaliņu nevis iegremdē mērcē, bet sojas mērci uzlej uz tā.

Nesāciet dzert, pirms dzēriens nav saliets visiem un nav paceltas glāzes kopīgam tostam, kas parasti ir "kampai" – latviskojot, tas pats "priekā!".

Vakara turpinājumā glāžu papildināšanā japāņu etiķete neatšķiras no mūsējās – pieklājīgi ir papildināt blakus sēdošā glāzi un pašam sev dzērienu neliet, cerot, ka arī blakussēdētājs parūpēsies par jums. Arī ar krāšņāku iedzeršanu Japāna no citām vietām, šķiet, pārāk neatšķiras. Formālākos restorānos pārāk sareibt nav pieklājīgi, bet tapas bāriem un krodziņiem līdzīgos iestādījumos izakaya – laipni lūgti, kamēr vien netraucējat citus viesus.

Maksāšanas veidi Japānā ir dažādi. Ir vietas, kur savu ēdiena biļeti jūs varat iegādāties no automāta pie ieejas. Daudzās vietās, arī augstas klases restorānos, par maltīti jāmaksā, dodoties pie kases, nevis gaidot rēķinu.

Japānā nav pieņemts dot dzeramnaudas. Ja centīsieties to atstāt, nebrīnieties, ka viesmīlis dzīsies pakaļ pa visu rajonu, cenšoties atdot jums naudu. Pēc maltītes un samaksāšanas dodieties prom, jauki sakot "gochisosama deshita" (paldies par maltīti), un būs labi.