"Ir jauni veidi kā gatavot, jauni gadžeti, bet mēs ņemam vecmammas atstāto pussabrukušo koka puļķi un rullējam mīklu. Kāpēc? Jo tajā brīdī es taču pieskaros tai virsmai, kam viņa ir gadiem pieskārusies, vai ne? Un mēs satiekamies atkal," raksta Maruta.
"Patiesībā vienmēr, kad es kaut ko gatavoju – cepu pīrāgus, štovēju kāpostus, cepu kotletes, šmorēju gaļas – es gatavoju atmiņas. Ievārījumu vārīšana, gurķu marinēšana - viss ir atmiņu pagatavošana vieglā nostaļģiskā mērcē. Šodien arī - sagribējās tik ļoti, ļoti un izcepu vecmammas sencepumus – mēnestiņus.
Manai vecmammai bija mazs blociņš, dzeltenos vāciņos, kur bija sarakstītas receptes. Un nekas tur nav sarakstīts gramos, bet tikai saujās, šķipsnās un karotēs, glāzēs. Nav tur nekādas precizitātes un svēršanas. Nav. Bet viss ir pilnīgi pareizi un sanāk pilnīgi riktīgi. Un ja nesanāk, tad pati vainīga - sauja nav pareiza vai sāls šķipsna neprecīza.
Viss, ko es patiešām protu taisīt, ir tas, kas kaut kā ir iegūlies atmiņā no tiem laikiem, kad viņa gatavoja. Kaut gan viņa būtu tagad ļoti pārsteigta, ka es protu taisīt ēst, jo savā agrīnajā jaunībā nebiju čadīga un čakla. Ai, vecmamm, nesanāk jau viss, nesanāk. Vienu gadu gurķi visi "izšāva", pīrāgi šoreiz bija par treknu un sanāca diezgan cieti, bet es māku pīrāgus aizlipināt ciet tā, ka vaļā neveras. Un mēnestiņi arī sanāca. Esmu tagad saēdusies jau līdz nelabai dūšai.
Un ja gadījumā vēlaties manas bērnības garšu, tad mēnestiņi ir tik vienkārši, ka to var izcept jebkurš, kurš prot ieslēgt cepeškrāsni. 250 g sviesta (vai cepammargarīna), 3 ēdamkarotes krējuma, 2 glāzes miltu. Visu samīca un ieliek ledusskapī atvēsināties. Atdala olas baltumu, sakuļ (nevajag kult līdz baltkvēlei, tikai tādas smukas caurspīdīgas putas). Mīklu izrullē, ar mazu šņabglāzīti izspiež mēnestiņus, pamērcē olas baltumā, cukurā un liek uz pannas. Cep apmēram 230 grādos - kad sāk cepumi palikt brūni, ņem ārā. Neķer no pannas uzreiz nost - lai nedaudz paelpo (paliek cieti). Un tad jau piezogas sliktā dūša, jo silti tie cepumi vēl viducīti ir nedaudz mīksti un staipīgi, ka nevar atrauties. Un arī tas mīkstais viducītis ir atmiņas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
