"Ir jauni veidi kā gatavot, jauni gadžeti, bet mēs ņemam vecmammas atstāto pussabrukušo koka puļķi un rullējam mīklu. Kāpēc? Jo tajā brīdī es taču pieskaros tai virsmai, kam viņa ir gadiem pieskārusies, vai ne? Un mēs satiekamies atkal," raksta Maruta.
"Patiesībā vienmēr, kad es kaut ko gatavoju – cepu pīrāgus, štovēju kāpostus, cepu kotletes, šmorēju gaļas – es gatavoju atmiņas. Ievārījumu vārīšana, gurķu marinēšana - viss ir atmiņu pagatavošana vieglā nostaļģiskā mērcē. Šodien arī - sagribējās tik ļoti, ļoti un izcepu vecmammas sencepumus – mēnestiņus.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit