Grozs ar sēnēm, sēņošana, baraviku grozs
Foto: Shutterstock

Beidzot Latvijā līst kārtīgs sēņu lietus. Vai beidzot sāks augt sēnes un pēc lielā sausuma tomēr var cerēt arī uz kārtīgu sēņošanu? Sēņu ziņas no meža ienāk ļoti dažādas – vieni ziņo, ka sēnes ir, citi apgalvo pretējo. Kad sāksies īstā sēņošana un vai šis būs sēņu gads? Atbild Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere.

"Tas, vai sēnes sākušas augt, var atšķirties starp blakus rajoniem, blakus pagastiem, reizēm pat blakus meža masīviem," skaidro Diāna Meiere. "Beidzamajās vasarās, arī šajā, lieti līdz šim bijuši ļoti lokāli. Līdz ar to arī vienā vietā sēnes ir, citā sēņotāji atgriežas no meža vīlušies. Ja gads sēnēm nav kopumā labvēlīgs, tad ir tā, ka kopumā sēņu ir mazāk, bet kaut kur lokāli ir baraviku gads un turpat blakus rajonā – nav. Tā kā tagad lietus līst vairāk un plašākā frontē, es ceru, ka augsne ir samērcēta un sēnes sāks augt un pēc kādas nedēļas divām mēs jau varēsim priecāties par sēņu daudzveidību mežos."

Jautājumā par prognozēm Diāna Meiere ir atturīga un saka – nejūtoties kā pareģe. Skaidrs, ka ar sēnēm ir tāpat kā ar laika prognozi. Visi grib zināt, kas un kā notiks, bet – daba ir daba. Mikoloģe saka: "Ar sēnēm ir grūti ko prognozēt, tās ir mazsaprotami organismi. Lielākā sēņu dzīves daļa notiek zem zemes virskārtas augsnē, un mēs nevaram zināt, kas tur notiek. Kad augļķermeņiem ir labvēlīgi apstākļi, viņi lien no zemes ārā, kad nav, tad sēnes savā nodabā čubinās zem zemes. Ar ābelītēm var redzēt – vai zied vai nezied, vai kādas salnas bijušas. Bet par micēliju jau mēs neko nezinām – vai tas aug vai neaug. Pēc šī karstuma grūti saprast, vai sēnes centīsies atgūties un audzēt micēliju zem zemes, vai arī dos tā augļķermeņus – sēnes uz āru."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!