Kulinārajā tūrismā tirgus apmeklējumam ir noteikta vieta: tā ir iespēja brīvā atmosfērā iepazīt autentisku vietējo ēdienu. Tāpēc vienmēr cenšos aiziet uz tirgu, cerot iegūt pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par vietējo gastronomijas kultūru. Izrādās, tas ir interesanti arī tepat Latvijā.
Dodoties uz Liepājas Pētertirgu, nolēmu noskaidrot, kādi produkti tirgū norāda uz piederību tieši šai vietai, reģionam. Mana apmeklējuma reizē tie bija Kurzemes sklandrauši, Liepājas ezera zivis un dzintars. Turpat līdzās arī vietējo mežu sēnes un ārstniecības augi, vietējie dārzeņi un ogas, tai skaitā arbūzi, un vasaras ziedi.
Tirgus atrašanās vieta, noformējums un atmosfēra nosaka, vai tirgus apmeklējums būs kā gardēža ceļojums vai kā mazliet riskants vietējās eksotikas piedzīvojums. Liepājas Pētertirgus manuprāt, ir lielisks piemērs tam, kā tirgus saskan ar pilsētas tēlu. 20. gadsimta sākumā celtā jūgendstila ēka plānota īpaši tirgus vajadzībām, tā labi iekļaujas pilsētas centrā un pielāgojas apkārt esošo trīs baznīcu radītajai noskaņai. Paviljonā izvietotie pagrabi kādreiz paredzēti ledus uzglabāšanai, šobrīd tur labi iederas zivju tirdzniecība, kas ar spēcīgu aromātu netraucē augšstāvā esošo pārtikas paviljonu. Piegulošais tirgus laukums ir sakārtots un kompakts.
Viena lieta gan man pietrūka – iespēja pagaršot. Saprotu šībrīža situāciju, bet arī iepriekš man radies priekšstats, ka Latvijas tirgos netiek daudz domāts par iespēju nogaršot vietējos produktus vai, piemēram, uz vietas baudīt kvalitatīvus vietējos ēdienus, tā sauktā street food formātā. Manuprāt, tieši garša –mazie, atšķirīgie pieredzējumi – varētu radīt unikālu iespaidu par konkrēto vietu. Nopirkām sklandraušus, ko apēst pie jūras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
