Foto: Shutterstock /Privātais arhīvs kolāža
Deviņdesmitie gadi Latvijā ir īpašs laiks. Neatkarība. Trūcība. Rindas pēc sviesta. Uzplaukst saimnieciskā darbība, parādās jauni veikali un veikalos – jauni produkti. Ārzemju! Jaunie laiki garšo pēc "Fantas" un "Snikera", liekas, ka margarīns "Rama" ir labāks par Latvijas sviestu. Un kā mēs visu šo laiku esam dzīvojuši bez "Uncle Ben's" mērces!? Viss ir jauns, visu gribas pagaršot. Bet pārsvarā nevienam nav naudas. Taču tas, ko tu ēd, pēkšņi nosaka to, kas tu esi.

Cilvēku stāsti un fotogrāfijas par deviņdesmitajiem reizēm liekas neticamas pat tiem, kas dzimuši kādu laiku pirms.

Par to, kā mēs ēdām un ko mēs ēdām deviņdesmitajos gados, Elīna Kursīte raksta promocijas darbu. "Ēdiens vienmēr mani interesējis," viņa saka. "Varbūt man jau tāds vecums, kad sāk vairāk domāt par bērnību? Esmu dzimusi 1986. gadā, un deviņdesmitie man bija riktīga bērnība. Deviņdesmitie gadi ir ļoti īpaši ne tikai ēdiena ziņā, tas ir ļoti interesants laiks, ko pētīt jebkuram pētniekam."

O, veikalā pirkti pelmeņi!

Tu cilvēkus izjautā par viņu bērnības atmiņām par ēdienu. Kādas ir tavējās?

Mēs nedzīvojām turīgi. Man liekas, es uzaugu, ēdot ceptus kartupeļus. Kā izrādās, es nebiju vienīgā, jo konstatēju, ka apmēram 1996. gads ir pacēlums kartupeļu lietošanas ziņā. Tātad visi ir patērējuši kartupeļus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

LasāmgabaliDelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit