Skatam paveras visdažādākie bišu stropi, no kuriem sāk izlidot pa miegainai bitei, sārti mežvīteņi blakus esošajā dārzā un zeltoties sākušu liepu galotnes. Zem kājām kraukšķ ozolzīles kā mazi salūti par godu mirušajām bitēm, kuras sakļāvušas spārnus pēdējā lidojumā, – to te zemē daudz, un nav iespējams izvairīties no uzkāpšanas. Darba bites mūžs ir īss. Bet, šķiet, arī ļoti laimīgs. Ir laime dzīvot tam, ko mīli visvairāk. Un beigās tevi apēd putni un tu atkal pacelies spārnos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
