Nozagtais bērnības cepumiņš? Jaunā 'Selga' bez palmu eļļas rada virkni jautājumu  (17)

Ielās un tīmeklī parādījusies jauna cepumu "Selga" reklāma ar lepnu un, varētu teikt, kliedzošu paziņojumu: tagad "Selga" bez palmu eļļas! Reklāma arī "programmē" vēlamās reakcijas, pierakstot: "Jā!!!", "Lieliski!", "Labais!"

Tomēr visiem tas neliekas lieliski. Jo – ko?! Tātad tā visu laiku tur bija?! Palmu eļļa manas bērnības cepumos? Cepumos, ko es dodu saviem bērniem?

"Mēs nepārtraukti strādājam, lai nodrošinātu labāko produktu kvalitāti un garšu, vadoties pēc tirgus tendencēm un patērētāju pieprasījuma. Jau kopš 2018. gada mūsu tehnologi strādā, lai saglabātu nemainīgi labu garšu iemīļotajiem "Selgas" cepumiem, vienlaikus meklējot risinājumus, lai aizstātu palmu eļļu ar citām augu izcelsmes izejvielām. Šo izmaiņu pamatā ir "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģijā noteiktā vēlme izmantot ilgtspējīgus un atbildīgi iegūtus izejmateriālus, turklāt arī pētījumi pierāda, ka, izvēloties pārtikas produktus, patērētāji aizvien lielāku uzmanību pievērš tā sastāvdaļām," cepumu "Selga" mājaslapā stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

"No manas vēsturiskās atmiņas punkta raugoties, šis ir reklāmistu lāča pakalpojums cepumiem "Selga"," savā "Facebook" kontā raksta izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka. Izdevējas attiecības ar šiem cepumiem, izrādās, ir pat ļoti personiskas – viņa ar tiem uzaugusi teju vārda tiešā nozīmē.

Vija Kilbloka raksta: "Kopš tiem senajiem laikiem, kad mana mamma vadīja sagādes daļu konditorejas fabrikā "17. jūnijs" (pirms padomju varas bijusī Ķuzes fabrika, pēc Atmodas – "Staburadze"), viņas galvenais kreņķis bija sadabūt pietiekamā daudzumā kvalitatīvu sviestu, lai tā pietiktu cepumu "Selga" un toršu ražošanai. Jā, un to mamma vienmēr uzsvēra, – visos citos cepumos ir margarīns, bet "Selga" ir ar tīru sviestu. Reiz, kad tikko sāka ražot ūdeņaino "Zemnieku sviestu", tas Pārtikas ministrijas vainas dēļ bija iedalīts arī mammas fabrikai. Tas bija tāds tracis! Mammu piemeklēja hipertoniskā krīze, – tās toršu krēma putošanai nederīgās maztauku satura sviesta tonnas vajadzēja kaut kur nogrūst, un tad to pretēji apstiprinātajai receptūrai, kas paredzēja 82% taukvielu sastāva sviestu, iemānīja cepumos "Selga". Tas bija kluss, bet briesmīgs skandāls, kas nekad vēlāk neatkārtojās. Vasarās, kad skolas gados strādāju "17. jūnijā", pati savām acīm redzēju lielus augstākās kvalitātes sviesta klučus, ko lika "Selgas" mīklas centrifūgā. Un tagad man jālasa, ka leģendārajos cepumos VAIRS (!!!) nebūs palmu tauku. Es tiešām šos cepumus pirku bērniem! Vienīgos no "Staburadzes"! Gadiem maldinājos! Godavārds, neienāca prātā doma ņemt lupu un lasīt sastāvu uz paciņas, jo man tā bija aksioma, ka "Selga" ir īpaša – cepta ar kvalitatīvu sviestu."

Izdevējas publicētajam ierakstam ir vairāk nekā simts komentāru ar visdažādākajiem viedokļiem un atmiņām.

"Es gan lasīju un biju šokā jau sen. Bet tagad nopriecājos, ka nu atkal varēs kādu cepumiņu nopirkt. Bet neesmu tik pārliecināta ka palmu eļļas vietā tagad neliek vēl kādu indīgi draņķīgu eļļiņu. Sviests jau nu gan tas nebūs noteikti."

"Sen jau nekas vairs rūpnieciskajos konditorejas ražojumos netiek gatavots ar sviestu, kur tas laiks jau! Un tas, ka Selga cepumos nebūs vairs palmu eļļas, bet tās vietā eļļa no ķimikālijām apmiglotajiem rapšu laukiem, vieš vēl lielāku atturēšanos no šiem leģendārajiem cepumiem. Skumji..."

"Varbūt palmu eļļas vietā vēl kas trakāks!"

"Es pirku Vācijā un taisīju biezpiena mājiņas…"

"Bērnībā "Selga" bija mīļākie cepumi, bet jau pieaugušā vecumā, divtūkstošo sākumā, reiz šķita, ka garša mainījusies. Vairs nepirku... Skaidrs tagad, kas tas bija un kāpēc."

"Es ilgi nepirku "Selgu" palmu eļļas dēļ. Skumji, ka viņi bija nolēmuši to lietot. Jaunā reklāma mani kā pircēju informēja, ka lēmums ir mainīts, un tāpēc varbūt tagad pirkšu. Tā ka uz tādiem kā es reklāma iedarbojās."

"Es domāju kādreiz līdzīgi, mēs ticam tradīcijām un turpinām domāt ka pieprasījums nemaina sastāvu. Līdz dienai kad man piedzima puika un es sāku šos cepumus izvēlēties kā našķi viņam, jo likās vietējais produkts no manas bērnības nemainīgs. Un to es darīju līdz brīdim kad ieraudzīju sastāvu. Kas vairs nebija no bērnības. Tāpēc es vairs neticu nevienam ražotāja reklāmai, bet ticu maziem burtiņiem uz paciņas. Diemžēl..."

"Man pēc šīs reklāmas jautājums – ko tad liksiet palmu eļļas vietā, konditoru kungi? Vai ir kas vēl lētāks un neveselīgāks par palmu eļļu?"

"Jā, es labprātāk būtu ticējusi "Selgai". Iespējams, ka tieši zemapziņā dziļi noslēpušās bailes mani bija kavējušies ņemt lupu un lasīt. Jo kaut kam taču ir jātic."

To, ka palmu eļļas klasiskajos "Selga" cepumos vairs nav, tagad zinām. Bet kad tā tur iekļuva? "Tasty" lūdza komentāru "Orkla Latvija".

Lūk, ko atbildēja "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša: "1972. gadā cepumu "Selga" receptūrā bija augstvērtīgs saldkrējuma sviests, tomēr ar tādu pašu 84% sausnu, kāds ir patlaban. Padomju laikos līdzās saldkrējumam tika pievienots arī margarīns, tomēr pēc 2004. gada margarīnu cepumu receptūrā nomainīja augu tauki ar palmu eļļu.

Visa "Laimas" produkcija, tai skaitā iemīļotie cepumi "Selga", tiek ražoti no augstākās kvalitātes izejvielām. Ievērojama daļa no produktu izejvielām ir ražota, ņemot vērā cilvēku un vides intereses. Šobrīd cepumu "Selga" sastāvā ir augstvērtīgs saldkrējuma sviests (6 %-7 %), kura sausna ir 84 % - tieši tāpat, kā tas bija pagājušā gadsimta 70. gados. Teju 60 % no cepumu sastāva veido kviešu milti."

Ražotājs gan nesniedza skaidru atbildi, tieši kāds produkts tagad aizstāj palmu eļļu. Uz cepumu iepakojuma sastāvā minēta rapšu eļļa, varam minēt, ka tā aizstājusi palmu eļļu.

"Palmu eļļas nomaiņa uz citu augu valsts eļļu nemaina produkta garšas nianses. Mainās tas, kāda veida izejvielas ir izmantotas produktu ražošanā. Mums – "Orkla Latvija" – ir svarīgi izmantot tādas izejvielas un sadarboties ar tādiem piegādātājiem, kuriem vides aizsardzības un ētikas jautājumi ir vienlīdz būtiski. Izmaiņas ir tajā, ka mēs izmantojam tādas izejvielas, kas ir iegūtas atbildīgi. Tas, protams, nemaina garšu, tomēr maina veidu, kādā attīstās pārtikas ražošanas industrija gan Latvijā, gan citviet pasaulē," komentē Mikša.

Būsim reāli – ne jau tikai cepumu "Selga" sastāvā bijusi palmu eļļa. Tā bijusi un joprojām ir daudzos saldumos un citos produktos un tiek atzīmēta uz etiķetes produktu sastāva sarakstā. Mēs ēdām, ēdam un, visticamāk vēl labu laiku arī ēdīsim palmu eļļu. Kāds posts mūsu organismiem ar to ir nodarīts? Komentāru lūdzu uztura speciālistei Ksenija Andrijanovai.

Cepumu "Selga" jaunāko reklāmu uztura speciāliste raksturo šādi: "Ražotāji, sekojot uzpūstiem uztura trendiem, reizēm paši iešauj sev kājā. Šis ir vienkārši burvīgs piemērs, kā tas notiek. Ražotāji nekaitīgas sastāvdaļas, kurām ir slikta reputācija, bieži mēģina uz iepakojuma atzīmēt kā sasniegumu – mūsu produkts nesatur šīs vielas, līdz ar to būtībā uzkāpjot uz grābekļa."

Vai tad par to, ka cepumos vairs nav palmu eļļas, nebūtu jāpriecājas?

Ksenija Andrijanova skaidro: "Palmu eļļa ir mītiem apvīts produkts, un tiek pieņemts, ka tā ir kaitīga.
Ir mīts, ka tā organismā nesadalās, aizdambē asinsvadus un zarnu traktu, palmu eļļas kušanas temperatūra bieži tiek salīdzināta ar cilvēka ķermeņa temperatūru, it kā pierādot, ka tā, lūk, nesagremojas.

Tas tā nav! Tās ir fantāzijas. Palmu eļļa sagremojas kā jebkura cita eļļa. Palmu eļļa nav kaitīga, bet tās sastāvs nav spīdošs. Tā ir ļoti parocīga rūpnieciskajai ražošanai, ar to var darboties ļoti augstās temperatūrās, tā nedūmo, nesadalās, neveido specifiskas pēcgaršas.

Eļļas ir daudz un dažādas un plašā spektrā. Eļļas lielās līnijās atšķiras pēc piesātināto un nepiesātināto taukskābju satura. Ļoti rupji dalot kategorijās, nepiesātinātās taukskābes ir veselīgās taukskābes, kas vajadzīgas sirdij, kas samazina sliktā holesterīna daudzumu organismā un kas nepieciešamas smadzeņu darbībai un citām organisma funkcijām. Savukārt piesātinātās taukskābes paaugstina holesterīna līmeni un veicina liekā svara rašanos.

Ja no šāda aspekta skatāmies uz eļļām, tad, piemēram, olīveļļā būs ļoti daudz nepiesātināto taukskābju, kamēr palmu eļļa pārsvarā sastāvēs no piesātinātajām taukskābēm. Bet! Jebkurā dzīvnieku izcelsmes produktā piesātināto taukskābju ir krietni vairāk nekā palmu eļļā. Un ir arī eļļas, kur piesātināto taukskābju ir daudz vairāk nekā palmu eļļā, piemēram, kokosriekstu eļļā. Bet kokosriekstu eļļai nez kāpēc ir laba reputācija.

Ir bijuši samērā nopietni pētījumi par to, vai palmu eļļai ir kāda negatīva ietekme uz sirds veselību – pierādījumi netika atrasti. Palmu eļļas kaitīgums sirds un asinsvadu sistēmai nav pierādīts."

Bet varbūt mūsu mīļajos cepumos palmu eļļas vietā tagad ir kāda daudz labāka eļļa? "Arī tā, visticamāk, nebūs ideāla," domā Ksenija Andrijanova. "Lai ko viņi nepamainītu, rezultāts būs praktiski tāds pats."

Uztura speciāliste uzsver: "Cilvēki bieži jauc palmu eļļu ar transtaukiem – tās ir radikāli atšķirīgas lietas. Transtauki ir mākslīgi izveidoti tauki, kādi dabā tikpat kā nav iespējami. Ir pierādīts, ka transtaukiem gan ir saistība ar sirds un asinsvadu saslimšanām, onkoloģiskajām saslimšanām. Eiropas likumdošana mēģina ierobežot transtauku pieļaujamo sastāvu pārtikas produktos. Uz produktu etiķetēm transtaukus atzīmē kā daļēji hidrogenētie tauki. Uzsveru – daļēji hidrogenētie. Ir arī tāds jēdziens kā pilnīgi hidrogenētie tauki, bet tie nav transtauki."

Vārdu sakot, jālasa produktu sastāvs?

Ksenija Andrijanova saka: "Ja kaut kur uz etiķetes sastāvā ir daļēji hidrogenētie tauki – tas ir trauksmes signāls. Es tādu produktu noteikti noliktu atpakaļ plauktā. Bet es neliktu atpakaļ plauktā produktu, kura sastāvā ir palmu eļļa."

Ja atceramies, 2011. gadā "Staburadze" tika iesaistīta transtaukskābju skandālā. Dāņu profesors Stēns Stenders nāca klajā ar paziņojumu, ka "Laimas" ražotās vafeles "Selga" esot kaitīgas cilvēka veselībai, jo tajās transtaukskābju saturs pārsniedz 44%. Vēlāk izrādījās, ka laboratorija, kas veica pētījumus, bija kļūdījusies un minētais transtaukskābju daudzums vafelēs ir tikai 9%.

"Staburadzes" vafeļu skandāla iznākumā šķietamo defektu izdevās pārvērst par efektu, jo uzņēmums atteicās pat no pieļaujamā minimālā transtaukskābju daudzuma, sākot ražot vafeles bez transtaukskābēm, to vietā izmantojot augu taukus, un ar dāņu profesora tēlu uz paciņām.

Cepumu "Selga" sastāvā transtauksābju nav un, kā mēs tagad zinām, vairs nav arī palmu eļļas. Kā sola ražotājs – cepumu garša nemainīsies, un patiesībā "Selga" tagad ir kļuvis par ētiskāku produktu, ņemot vērā, kādu postu planētai nodara palmu eļļas iegūšanas apstākļi.

Pieņemsim, ka palmu eļļa nav pasaulē sliktākais produkts, un to, ka mēs lietojam produktus ar palmu eļļu, mēs patiesībā zinājām. Kas īsti radījis šūmēšanos ar "Selgas" cepumu jauno reklāmu?

Es personiski domāju, ka jautājums par veselīgumu daudziem te nav galvenais, kaut, protams, svarīgs. Varbūt mēs jutāmies mazliet… piemānīti. Tā, it kā kāds ar šo reklāmas kampaņu būtu paziņojis, ka Ziemassvētku vecītis patiesībā nav īsts. Pēkšņi mēs uzzinām, ka cepumos, par ko mums viss it kā bijis skaidrs, ir mainīta receptūra šurpu turpu, un vispār – mūsu bērnības cepumus kāds ir aizticis, mums neko nejautājot!

Vel kāds komentārs no "cepumu diskusijas" "Facebook": "Tas izgaismo kādu populāru problēmu. Pārtikas nozarē valda pārejošas modes tendences. No vienas puses - dzīvnieku izcelsmes produkti ir neētiski, no otras puses pēkšņi palmu eļļa vairs neder. No vienas puses gribam kvalitatīvu produktu, no otras neesam gatavi maksāt "tādu cenu!". Pirmajā gadījumā – jau 2004. gadā beidzot tika atzīts, ka kaut kas jādara, lai palmu eļļas dēļ neizdedzinātu milzīgas mežu platības. Un pēkšņi izrādījās, ka piena tauki nemaz nav tik neveselīgi, kā runāja. Otrajā gadījumā – varbūt palmu eļļas izmantošana bija vienīgais veids, kā pircējs ar plānāku maciņu varēja to "Selgu" vispār atļauties? Bet vispār, šis ir skaists pierādījums tam, ka nekad nevajag atzīties – tas neatmaksājas. Cilvēki labprātāk izvēlas nezināt."