Ko un kā ēdīsim šajā mājsēdē? Pārskatām krājumus, dalāmies ar receptēm un knifiem

Saglabāt mieru arī ir svarīgi. Citādi atkal var attapties ar pieciem kilogramiem griķu mājās. Tāpēc pirmā lieta, ko izdarīju, bija ātrā plauktu revīzija. Arī tas nav iemesls mesties uz veikalu uzreiz – pārtikas veikali galu galā netiks slēgti, un nav pilnīgi nekāda iemesla mums visiem tur drūzmēties tieši šobrīd. Bet plauktu revīzija vienmēr noder – apskaties, kas vispār tāds labs un garšīgs ir mājās, kam termiņš beidzies un ko nākamajā iepirkšanās reizē iegādāties, lai uz veikalu vajadzētu iet retāk.

Beidzot savu īso revīziju, konstatēju, ka medus, viskijs un auzas iet uz beigām, visādi citādi – diezgan labi. Ir vitamīni, ir pavaldziņš, ir ātri vārāmais un lēni baudāmais. Pēc maizes un piena tāpat būs jāiet uz veikalu, jo maizes mašīnu es noteikti neiegādāšos arī šajā mājsēdē un govi ne tik.

Ak, jā, un tai senlatviešu beisbola nūjai uz mana virtuves galda fotogrāfijā nav tikai ilustratīva nozīmē. Patiesībā tā ir teju simtgadīga piesta, kas ir pirmās nepieciešamības lieta, mīcot kartupeļu biezputru un presējot kāpostus salātiem un skābēšanai. Ar to es gribēju teikt – ņemam piestas savās rokās!

To, ka mājsēde nav nekāda sēdēšana un vaimanāšana, mēs jau zinām. Jārosās! Tāpēc kopā ar draudzenēm un labām paziņām "Facebook" noturējām pašas savu krīzes sanāksmi. Apmainījāmies ar pieredzi, noskaidrojām, ko ēdīsim un kā barosim savējos šajā mājsēdē un viena no otras uzzinājām dažas lieliskas receptes, ko varēs lasīt "Tasty".

Vispirms – par iepriekšējās mājsēdes pieredzi un mācībām virtuvē.

Ieva dalās ar savu mājsēdes pieredzi Francijā: "Mūsu pirmajā stingrajā pavasara lokdaunā vīrs gāja reizi nedēļā uz ciema veikalu. Es biju lasījusi, ka Krievijas revolūcijas laikā nabadzīgi cilvēki izdzīvoja, jo ēda kāpostus – tie labi piepildot vēderu un daudz tos nevar nemaz apēst. Tā nu mēs ēdām kāpostus visās iespējamās variācijās. Nedēļas frāze bija: "Neaizmirsti kāpostus!". Franči jau bija izpirkuši rīsus un makaronus, tā nu mana ģimene beidzot novērtēja arī rezerves griķus no krievu veikala. Maizi cepām ar dažādiem panākumiem. Bet kopējais rezultāts bija iepriecinošs, mēs bijām paēduši, bet ne apvēlušies. Pārējie lokdauni jau kā pīlei ūdens..."

Ingmārai no Rīgas ir cita pieredze: "Ne reizes nepasūtīju kaut ko uz mājām, jo produktu salikums un garša nebūt nav viss pēc kā ikdienā gāju uz kafejnīcām u.tml., bet jāteic, ka gatavošana mēdza apnikt gan. Atklājām jaunus mīļākos ēdienus un to, ka bērni var būt stāvā sajūsmā, ja tiem mājdirnes un sniega cietokšņu būvēšanas apstākļos iznes termosu ar karstu pīlādžu dzērienu.
…Savukārt pieaugušajiem vīna patēriņa pieaugums bija atzīstami baiss."

Linda ir viena no tām, kura atklāja sevī jaunus talantus: "Man pirmā mājsēde sakrita ar bērnu kopšanas atvaļinājumu un trīs skolēniem attālinātajās mācībās. Tā kā man vitāli svarīgs dzīvē ir radošums, bet pa dienu nekas tāds pirmajā vilnī nebija iespējams, palika vēli vakari. Un tad radošumu atradu virtuvē. Piebildīšu, esmu no tiem, kas maz gatavo. Toreiz apguvu lietas, ko nekad dzīvē nebiju darījusi - pati uztaisīju vairāku veidu ieraugus (dažādas tehnoloģijas), cepu dažādu veidu maizes. Iemācījos siet sieru (bijām tobrīd laukos, kur daudz govju)."

Baibai līdzīga pieredze: "Šis laiks iemācīja vairāk baudīt mājās gatavotu ēdienu un beidzot izvilkt no plauktiem desmitiem iepirktās pavārgrāmatas un sākt tās lietot!"

Ja mājsēdi uztver burtiski – sēdi mājās un ēd – pie liekiem kilogramiem var tikt ātri. Vita atzīstas: "Mājsēdē sevi izlaidām - našķi vien. Bulciņas, cepumiņi, šokolādītes, čipsi... beigās paši palikām kā bulciņas."

Annija stāsta: "Kad viss jau bija apriebies, ēdu visu, kas pagadās, bet – paralēli daudz staigāju pa mežu."

Aiva radusi risinājumu mājsēdes resnēšanas problēmai: "Resnēju jau tagad. Graužu čipšus, ēdu kūkas, dzeru vīnu, jo tas man ir izdzīvošanas veids. Un staigāju kuplās kleitās!"

Madarai izdevies izvairīties (baiss raksturs!): "Neko neuzresnēju, griķi tā arī palika neapēsti. Iemācījāmies, ka eļļas, cukurus un visādus smagus nesamos dikti parocīgi iepirkt no tiem, kas pieved mājās. Gaļu, protams, klātienē, bet ar rezervīti un saldētavā iekšā!"

Sandrai jau ir plāns šai mājsēdei: "Ja finanses ļaus, pirkšu visu no vietējiem mājražotājiem. Putras lido ārā no ēdamlietu saraksta, globuss viducī uzliek savus noteikumus. Griķīši paliks tautiešiem."

Krājumi, sagataves un internets – izskatās, ka šie ir trīs vaļi, uz kuriem balstoties, mēs izpeldēsim arī no šīs mājsēdes.

Lienei gan lielu ilūziju nav: "Lielākoties es orientējos nepārtikt no ilūzijām, ka viss šis būs vienlīdz priecīgi, daudzveidīgi un veselīgi visu laiku. Jo nu – nebūs. Par provi, uz maltās gaļas mērci es nespēju paskatīties vairs, tiesa, arī ieraugot zēnus ar kastēm uz muguras, sāk palikt skumji kaut kur virsnieru rajonā. Diezgan stingri sagājos veģetārā uzturā, jo burvīgais portāls "Green Kitchen Stories" ir ne vien ar gardām receptēm, bet man saprotamu jezgas īpatsvaru."

Arta ir viena no tām, kura saka – ēšanās ziņā šajā mājsēdē nekas nemainīsies no tā, kā ir ēsts visu laiku: "Ēdīsim kā ēduši – vienkārši pagatavojamu ēdienu, kas neprasa stundām stāvēt pie plīts. Mums cieņā vista, jo to var pagatavot salīdzinoši īsākā laikā, zivis (tās gan internetā nesūtām), ja gribas kalorijas - īzī pīzī pagatavojamā cūča fileja zilā siera mērcē, biezpiens, kas dod sātu arī bez rupjmaizes, dārzeņi, t.sk., saldētie maisījumi, ko var uzmest uz pannas un ātri sasildīt, brokastīs putra, ko dažādot ar ievārījumiem, vai olas dažādās variācijās, svētdienu rītos pankūkas u.c.

Ja gribas ēst, bet nav laika gatavot, vienmēr var izdzert kādu glāzi paniņu ar garšvielām, piekožot šķēlīti rupuča, vai tīru krāna ūdentiņu. Pavisam no mājām iziet tak nebūs aizliegts, tāpēc mežs un jūra paliek spēkā, tāpat kā uz skapja iekonservētais vingrošanas paklājiņš."

Inguna arī plāno pārlaist mājsēdi vienā mierā: "Ēdīsim to pašu, ko līdz šim – vietējā bodē pirktu un pašu gatavotu pārtiku. Šo to no pagraba plauktiem, šo to no tepat kaimiņos iepirktajiem dārzeņiem. Kapiju no rīta, pa kādai čarkiņai vakarā…"

Ēdiena sagataves ir viena no mājsēdes veiksmes receptēm, citādi mājsēde kādam var pārvērsties par mūžīgu mājstāvi pie plīts. Ilzes recepte: "Vasarā sagatavoju pilnu skapi ar dažādām zupu sagatavēm. Vēl šonedēļ jāieliek biešu zupa un sautējuma piedeva no mangolda, kalē, paprikas, tomātiem."

Runājot par sagatavēm un burciņām, Ieva piebilst: "Pirmā kovida laikā lieliski iztikām ar savām burkām, kaimiņu olām, pienu un desām. Protams, bija lietas, ko varēja nopirkt burvīgajā lauku mazveikalā. Burciņās šogad liku to, ko paši tik tiešām ēdam un kas garšo, nevis nez kādus eksperimentus."

Vija savukārt gatava kam ekstrēmākam: "Būs vairāk laika piedomāt, spiedīšu uz sulām un smūtijiem. Jau šovakar, pensionāru pirmdienā, sapirkos BIO selerijas un ponta pēc no rītiem tukšā dūšā dzeršu puslitru seleriju sulas. Visādās kataklizmās man novirzīt domas palīdz jauni, ekstremāli pasākumi."

Guna vajadzības gadījumā mājsēdi var pārlaist pagrabā: "Kāds maišelis kartupeļu pagrabā nolikts. Un tas pagrabs, protams, ir arī vīna pagrabs. Ļoti senas zortes nav, jo atsākām kolekcionēt tikai 2015. gadā. Šogad mājā burbuļo aronija. Kā Atoss "Trīs musketieros" varu iebarikādēties tur. Uz ilgāku laiku! Mammīte sadarījusi konservētas, sālītas un marinētas sēnes, tomātus, gurķus. Visādas zaptes arī tur stāv. Šķiet, kādas pāris bundžiņas "tušonkas" arī ir. Rīt jānokāpj lejā un jāuztaisa revīzija."

Sanita ir bažīga: "Man nav nekādu lielo krājumu, jo nemēdzu ne zaptes vārīt, ne kaut ko konservēt. Baigs laika patēriņš, es tiešām apbrīnoju cilvēkus, kas to dara. Tagad es skatos, kā veikalos kāpj cenas, tā ņemšanās pa virtuvi manā skatījumā iegūst kaut kādu jēgu. Bet ko tad tagad – sēnes un ogas beigušās un no tām tāpat neizdzīvosi. Tad jau drīzāk jēga iepirkt makaronus un kādus konservus."

Maija savukārt ir rūpīgi sagatavojusies ziemai: "Gatavojos visu vasaru, jo zinu, ka epidēmijas parasti ilgst divus gadus un beigās tā labi "iemauc". Vācu ogas, sēnes un tējas, makšķerēju zivis. Esmu apdāvināta arī ar saldētu brieža gaļu... Kaltēju, cepu, saldēju... Vienīgi ar marinēšanu neaizraujos, jo nav kur glabāt. Tā ka ir ekselenti un veselīgi krājumi. Ceptas baravikas vien pāris kilogrami sasaldētas. Gadījās, ka šovasar saņēmu barteri - kādu lāsi "dzimtenītes". Tā ka arī kāds uzlējumiņš uz avenēm arī ir. Man ir viss, lai ne tikai pārlaistu ziemu, bet pārlaistu to labi."

Ilmai ir pieredze gatavošanā un daudz ko no viņas teiktā tiešām gribas pierakstīt blociņā. "Pandēmijai sākoties, biju gatava visvisādiem varoņdarbiem," Ilma saka. "Viss arī sanāca. Skatos receptes internetā. Man patīk Džeimijs Olivers. Savukārt vīrs regulāri piespēlē idejas no viena demokrātiski stilīga krievu šefpavāra vloga. Jā, es izmantoju arī "Tasty". Man patīk gatavot, un es mīlu ēst."

Ilma atzīst, ka šī pusotra gada ilgās pandēmijas galvenais ieguvums ir – lielāka dažādība un vairāk improvizācijas: "Gatavojam ātrāk, daudzveidīgāk, neierastāk un vēl garšīgāk. Ģimenes ēdienos kopumā parādījušās austrumnieciskas iezīmes. Tie kļuvuši pikantāki. Vairāk garšvielu, mazāk sāls, ko nereti aizstājam ar sojas mērci.

Mazāk tiek patērēti kartupeļi, bet vairāk – citi dārzeņi un visvisādi salāti. Priecājos, ka ir pieejami kvalitatīvi augļi (arī granātāboli, avokado, vīģes u. c.), visvisādi dārzeņi un salāti. Jaunatklājums – Savojas kāposti jeb virziņkāposti. No tiem sanāk fantastiski tīteņi. Tīteņu pildījumā ir gaļa, bet rīsu vietā lieku cukini "nūdeles" vai smalki kapātas sēnes (baravikas vai šampinjonus).

Ar to, kas ledusskapī, stabili pietiek trim četrām dienām. Tur produkti, no kuriem var uzkonstruēt ļoti dažādus ēdienus. Gaļas pagatavošanā biežāk ienākusi ilgāka gatavošana lielākos apjomos cepeškrāsnī. Pēc tam salieku burciņās ledusskapī ātrās rezerves nedēļai. Ātrāka aprite notiek saldētavā. Tur mainās avārijas glābējpaciņas ar kvalitatīviem pelmeņiem. Dažādi saldējumi, saldētā kārtainā mīkla un šis tas saldēts desertam.

Griķu krājumu mājās nekad nav bijis. Bet mums tie garšo. Pa šo laiku kādi pāris kilogrami ir klāt piepirkti un epizodiski gatavoti. Par vienu no prioritārajiem produktiem mums kļuvušas olas, no kurām tiek gatavoti dažādi ēdieni. Pārsvarā ar dārzeņiem – ne gluži fritatas, bet sanāk dažādi un super garšīgi."

Nenoliedzami – mājsēde tomēr ir trauma, un mums katram jāatrod kāds veids, kā visā tajā mūžīgajā gatavošanā nesajukt un nenoskumt. Apnīk taču, un reizēm liekas – pilnīgi neko vairs nav iespējams izdomāt!

Lienes pieredze ir šāda: "Lai ekonomētu, gatavoju vienkāršākus ēdienus, bez eksotiskām izejvielām. Un šādas bērnības receptes, ko gatavoja mīļās mammas un vecmammas, liek atkal sajust to bērnības bezrūpību un mieru, kā tagad tik ļoti pietrūkst."

Sintijai ir vairākas receptes dvēseles mieram: "Visu lieku krāsnī un maksimāli vienkāršoju, piemēram, pildīti avokado – skan sarežģīti, bet pagatavot ir ļoti vienkārši. Vislabākā recepte ir sezonas dārzeņi ar vienkāršām garšvielām krāsnī – tas ēdiens vienmēr "rullē".

Bet mājsēdē visbūtiskākais ir tas, lai ir viss lieliskas kafijas pagatavošanai. Tas uzlabo omu. Tagad man ir piena putotājs, dažādi pieni, kafijas nospiedējs, itāļu kafijas taisītājs, aeropress un kafijas dzirnaviņas un vēl kādas trīs veida krūzītes, arī dekorējumi, ko uzbērt uz uzputotā piena – tas viss nepieciešams manai garīgajai veselībai un ikdienas uzmundrinājumam."

Sandra stāsta: "Mēs mājās nolēmām, ka visu pandēmijas laiku mums katru dienu būs kāds kārums pie kafijas. Pašu cepts. Jo cilvēkam ir svarīgs iepriecinājums. Kaut kā taču jāuzlabo garastāvoklis! Starp citu, svars klāt nav nācis. Nezinu, kā to skaidrot."

Vēl kāda Sintijas recepte, lai mājsēde kļūtu vieglāka: "Mājsēdē gadās, ka esi pavāre, mājskolotāja, uzticama darbiniece, mājkalpotāja, sieva – un viss vienlaicīgi. Gribas to saspringto grafiku padarīt brīvāku. Mājkalpotāju nevar aicināt – kovids, sievas pienākumus atdot citai – kaut kā neētiski, nu tad nonācu pie secinājuma, ka jāapmāca bērni pavārmākslā, lai gatavo paši sev un varbūt arī vecākiem pie reizes…"

Dalāmies ar mierinošu, sildošu un iepriecinošu mājas ēdienu recepšu kolekcijām no "Tasty" krājumiem. Te ir daudz garšīgu ideju, ko pagatavot!