Labvakar! Šovakar "kāvām" ķirbi – gan tādēļ, ka kārojās svaigi spiestu sulu (mēdzu miksēt ķirbi ar apelsīniem un ingvera sakni, kā arī svaigām piparmētru lapām – gribas domāt, ka tādā kombinācijā ir lērums vitamīnu, kas varbūt stiprina imunitāti), gan tādēļ, ka mana minifeja skaistā žurnālā bija noskatījusi kanēļmaizīšu recepti, kur mīklā iekļauts arī ķirbju biezenis.
Cepeškrāsns piesilda māju, kanēļa un sviestā kūstošā cukura smarža nomierina satraukto sirdi. Tā vien kārojas jau tūlīt iecirst zobus smalkmaizītes pufīgajos sānos, lai aizvērtām acīm nedaudz paceļotu laikā, uz bērnību, kad mammas ceptās kanēļmaizītes un pīrādziņi nozīmēja – ir svētki, priecājamies!
Bet, nē, kanēļmaizīšu baudīšana vēl nedaudz jāpagaida, jo bērns gatavošot arī krēmsiera glazūru.
Tikmēr dzeru dārza piparmētru tēju un brīnos – pa kuru laiku mans mazais bēbītis tā izaudzis? Prātoju, diez, kādas domas un sajūtas pašlaik manai kolēģei, kas šorīt saņēma prieka ziņu, ka kļuvusi par omiņu… (Lai mazule aug vesela un laimīga, un lai vecākiem labs miegs!)
Tak pavisam nesen viņi bija mazi bēbīši, tad pēkšņi, 12 gadu vecumā kā virtuozi virtuves burvji ar pirmo reizi pagatavo perfektu rauga mīklu (man tā nekad, uzsvēršu – nekad! – nav sanākusi!) un tagad vēl arī krēmsiera glazūru, saproties, gatavos (es tādu pat mēģināt neesmu iedomājusies)!
Pa kuru laiku viņi ir iemācījušies virtuvē žonglēt ar mīklu, kanēli un cukuru, viedtālruni, saprotams, pat no rokām neizlaižot? Paies vēl mazs brītiņš un…
Nē, par to es tagad nedomāšu. Ne pār kādām kāzu kūkām, kas man vispār nāk prātā! TIK ātri jau tas laiks tomēr nelido. Šovakar dzeršu tēju, ēdīšu karstas kanēļmaizītes savas minifejas sabiedrībā un nedomāšu ne par ko bēdīgu. Priecājamies!
Ja Tev arī gribas pastāstīt, kas uz sirds, padalīties ar kādu recepti vai vienkārši parunāties – atraksti: receptes@delfi.lv. Mēs gaidīsim. Un turpināsim Tev rakstīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
