Vēstules no virtuves: Nr. 2 Kanēļmaizītes un bērni, kas ātri pāraug vecākus  (1)

Labvakar! Šovakar "kāvām" ķirbi – gan tādēļ, ka kārojās svaigi spiestu sulu (mēdzu miksēt ķirbi ar apelsīniem un ingvera sakni, kā arī svaigām piparmētru lapām – gribas domāt, ka tādā kombinācijā ir lērums vitamīnu, kas varbūt stiprina imunitāti), gan tādēļ, ka mana minifeja skaistā žurnālā bija noskatījusi kanēļmaizīšu recepti, kur mīklā iekļauts arī ķirbju biezenis.

Cepeškrāsns piesilda māju, kanēļa un sviestā kūstošā cukura smarža nomierina satraukto sirdi. Tā vien kārojas jau tūlīt iecirst zobus smalkmaizītes pufīgajos sānos, lai aizvērtām acīm nedaudz paceļotu laikā, uz bērnību, kad mammas ceptās kanēļmaizītes un pīrādziņi nozīmēja – ir svētki, priecājamies!