Pat mana vecmāmiņa manā agrā, agrā bērnībā vēstulē man rakstīja – "mācies, metiņ, un drīz tu sitīsi pušu visas virtuves gudrības". Diemžēl izrādījās, ka šajā lietā omīte kļūdījās un pavārmāksla man kā bija, tā palika sveša.
Neskatoties pat uz to, ka mēs ar kaimiņu dzīvokļa draudzeni vecajā padomju gāzes plītī skolas laikā cepām kārtaino medus kūku (kas izdevās pat ļoti laba!), un vēlāk viņa pat aizgāja kursos pie pašas Ņinas Masiļūnes, līdz ar to visi smalkumi un zinības man bija, tā teikt, blakus durvīs. Bet nē. Es "situ pušu" pavisam citas gudrības – tās ar burtiem un komatiem. Bet kāpēc šķiet, ka visām meitenēm ir jābūt izcilām pavārēm? Varbūt tad visām arī jābūt balerīnām? Vai jādzied kā Elīnai Garančai? (Labi, labi, slikts salīdzinājums, jo Elīna, cik zināms, ir arī lieliska kulināre).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
