Es virtuvē vienmēr jūtos mazliet… raganīgi. Tu ne? Kas gan cits ir ēst gatavošana, ja ne buršanās? Un tajā nav nekā slikta. Tāpat vien samest kaut ko uz pannas vai bļodā un samaisīt bez vienas domas galvā nav liela māksla. Gadās! Protams! Bet kurš gan nezina, ka gardākās maltītes sanāk, kad domā labas domas, kad piedomā pie tā, ko dari, kad veic sev vien zināmus rituālus, izmanto knifiņus, gudrībiņas, viltībiņas…
Un skaidrs, ka, kuļot debesmannu, tu tai brīdī sakul saldi rozīgā masā visu pasauli, un uz brīdi tavās rokās ir visas pasaules miers un laime. Un skaidrs, ka, griežot rasolu, tu meditē, un neviens lai neiedomājas to pārtraukt, jo pasaules līdzsvars tiks izjaukts, un kas zina, kas tad var notikt. Un skaidrs, ka, kūkas biskvītu uz pusēm griežot, tu koncentrējies tā, it kā tavās rokās būtu zemeslode. Ir jau arī! Virtuve ir mūsu pasaule, un virtuvē mēs esam pasaules valdnieces.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
