Latvijā dzimuši, Latvijā auguši spēka ēdieni

Manā top produktu sarakstā noteikti ir egļu skujas, Smiltenes amarants, Vides risinājuma institūta laukos ievākts kumelīšu medus, kuru, starp citu, var nopirkt tikai KEST; cidonijas un beidzamos trīs gadus – arī kale kāposti. Lazdonas paniņas. Bišu maize, kas, manuprāt, pie mums ir vēl nenovērtēts produkts. Vēl man cieņā lauku olas, protams, arī Latvijas zivis un medījumi, bet tas jau pats par sevi saprotams.

Rupjmaize – tā ir iešūta mūsu ēšanas tradīciju kultūrkodā. Latvieši nav tikai reņģēdāji. Mēs esam arī rupjmaizes ēdāji, tā ir mūsu sasaiste ar zemi. Un nekur citur pasaulē nav sastopama un netiek ēsta tik raupja un melna rupjmaize kā pie mums.

Rūgušpiens! Neviena cittautietis nekad nesapratīs, kamdēļ mums jādzer saskābis piens. Bet mēs zinām pienskābo baktēriju superspējas mūsu organismā. Un kā gan citādi mēs spētu apēst ar visām mizām vārītas cūku pupas vasarā?

Cūku pupas – vārītas ar visām mizām, tās ir teju katra pieaugušā atmiņas par bērnības vasarām. Būtu labi, ja ar šādām pat atmiņām mēs nodrošinātu arī savus bērnus.

Skābi kāposti. Mēs esam ziemeļnieki un – ziemeļnieki skābē un sāla. Jo tā var ne tikai saglabāt pārtiku ziemai, bet iegūt arī ēdienu, kas spēj dziedēt. Kāposti tādi ir – teju brīnumlīdzeklis mūsu kuņģa sistēmai.

Pelēkie zirņi – sens zemnieku ēdiens, ko nav spējuši iznīdēt "velna āboli" jeb kartupeļi. Nav vairs daudz tautu pasaulē, kas pazīst un ziemā galdā ceļ lielos pelēkos zirņus – to darām tikai mēs, holandieši un atsevišķi ciemati Īrijas viņā galā.

Dzērvenes - mūsu vitamīnu avots un zāles. Turklāt, ja nav salasītas rudens pusē, tās vēl var rušināt no sniega arī ziemā, ja ir tāda vajadzība.

Kūpinātas reņģītes. Jā, mēs esam reņģēdāji, ko tur kautrēties! Tik zeltaini nokūpināt reņģītes neprot nekur citur. Un tikai mēs tās protam "lobīt iekšā" žāvētā, ceptā un pat marinētā veidā.

Kaņepes tiešām ir superprodukts vērtības ziņā. Bet kaņepju sviestiņš uz rupjmaizītes – tas ir super savienojums.

Teju visi Latvijas superēdieni ir nogatavojušies un pieejami vēlā rudenī un pat ziemā. Ēšanas vaina! Ja no visa garā saraksta jāizvēlas tikai daži, tad kā TOP 5 es izvēlētos pākšaugus, linsēklas, smiltsērkšķi, griķus (arī prosu, auzas) un topinambūru. Vēl jau arī pavasara nezāles, priežu un egļu dzinumi, skujas, čiekuri, kadiķis, zemestauki...

Kad redzu pētījuma datus, ka Latvijā pākšaugus uzturā regulāri lieto vien 15% iedzīvotāju (un saderam, ka tālāk par pupiņu vai dzelteno zirņu zupu, pupiņu salātiem un pelēkajiem zirņiem Ziemassvētkos nez vai tiek), man gribas raudāt un izmisumā sist galvu pret sienu. Nu nopietni? Galīgi aptrakuši, šitik lielisku produktu laist gar degunu (un kuņģi)!

Unikāli antioksidanti, olbaltumvielas ar neaizstājamajām aminoskābēm, šķiedrvielas, B grupas vitamīni, dzelzs, folijskābe – un saraksts turpinās bezgalīgi. Ēdiet pākšaugus – un ziemā jo sevišķi! Kad tad vēl, ja ne ziemā tās pupiņzupiņas ēst!

Mani īpašie spēka ēdieni rudenī un ziemā ir irbenes un melnā plūškoka augļi. Ja nepareizi sagatavoti – indīgi. Tāpēc abu veidu ogas vācu un apstrādāju pati. Irbenes, tikai pilnīgi gatavas, sasaldēju. Ēdamkaroti ogu apleju ar verdošu ūdeni un dzeru, ja gadījies nosalt, izmirkt vai saaukstēties.

Plūškoka ogas cītīgi pārlasu. Tad vāru sīrupu, to lietoju, piemēram, saslimšanas gadījumā 3 ēdamkarotes dienā, bet profilaktiski aukstajos ziemas mēnešos – 1 ēdamkaroti. Plūškoks vienmēr palīdzējis pārslimot gripas smagāko brīdi 1-3 dienās, nevis gulēt nedēļu.

Čagu, kas ir populārs līdzeklis organisma izturībai un imunitātes uzlabošanai, arī kā profilaktisks līdzeklis pret daudzām slimībām, lietoju bieži. Vienkārši ļoti garšo, jo atgādina kaut ko vidēju starp stipru melno tēju un kafiju, bet ar vieglu vaniļas aromātu. Sevišķi, svaigi vārīta, mežā, turpat uz ugunskura, jo dodos pēc saviem krājumiem pati. Īpaši lutinot sevi mājās – iemetu virumā piciņu putota saldā krējuma, vai saldējumu ar kanēli.

Zāļu tējas arī ikdiena. Tas laikam man ir no vecākiem, vecvecākiem un vispār senčiem, jo vecvectēvs, vācu izcelsmes aptieķnieks no Tērbatas, 20.gadsimta sākumā strādāja slavenajā Foreina aptiekā Maskavā, bet vēlāk - Latvijā. Tēvs ķīmiķis arī pētīja augus. Tāpēc man tāda vienkārša pieeja: vācu un lietoju, kā arī draugus apgādāju, ar vismaz 30 dažādam tējām: ziedi, lapas, mizas, saknes, ogas…

Protams, vācu visas populārās zālītes, fermentēju ugunspuķi, kaltēju pieneņu saknes, savukārt no mazliet eksotiskākām lietām – gatavoju tinktūras. Piemēram, no meža retēja saknes. Tos lietoju kā kopēji veselības uzlabošanai, tā arī, lai ārēji apturētu asiņošanu, ja gadījies savainoties. Līdzi parasti staipu mazu pudelīti.

Īpašā pārtika nāk ne tikai no meža. Draugu dārzā aug citronliāna, kas ir mans ziemas "superfūds". Uzlabo aknu veselību, tonizē, pret nogurumu un vispār – gards uzgraužamais, jo ogās ir vesela garšu buķete. Ķīniešu valodā citronliānu dēvē par "piecu garšu ogu".

Tā kā neesmu veģetāriete, tad gadījumos, kad tieku pie ekoloģiskas izcelsmes gaļas, vāru vēl arī kaulu buljonu. To sasaldēju, jo vārīšanas process aizņem 24-48 stundas, lai no kauliem dabūtu ārā visas minerālvielas. Gala produkts, lietots nelielos daudzumos, piešķir ādai mirdzumu un matiem veselīgumu, kā arī sargā mana vecuma sievietes no osteoporozes.

Dzērvenes. Satur daudz vitamīna C, antioksidantu, bioloģiski aktīvu vielu. Teicams produkts imunitātei un urīnizvadsistēmai.

Mellenes. Satur daudz antioksidantu - antocianīnu, kas arī nosaka ogu violeto krāsu. Tas ir burtiski ar aci redzams dabas labums.

Sīpoli un ķiploki. "Smirdīgas" vielas ķiplokos un sīpolos patiesībā nogalina vīrusus un baktērijas! Varbūt ne burtiski, bet procesā palīdz.

Kefīrs labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Šobrīd attīstītas valstis, kam kefīrs nav ierasts produkts, sāk to lietot kā "superfūdu" un tirgot veselības veikaliņos par lielu naudu. Mums tas var likties komiski, bet labāk atcerēties vecas un aizmirstas lietas un lietot kefīru pašiem!

Visa veida kāposti. Kāpostos ir vielas, ka kavē vēža šūnu rašanos. Nepārprotiet, tas nenozīmē, ka kāposts ārstē vēzi vai kā tā ir 100% garantija tam, ka nesanāks saskarties ar šo saslimšanu. Tā ir tikai profilakse – bet ļoti laba!