pelēkie zirņi ar speķi
Foto: Shutterstock
Runā, ka daudzas lietas novērtējam tikai tad, kad mums to vienkārši vairs nav. Lai gan parasti šī stāsta epicentrā ir cilvēki, ar kuriem kopā pa vienu taciņu vairs nesoļojam, šoreiz mana lielā sāpe ir par ēdienu. Par sulīgiem, sautētiem kāpostiem, pašu audzētiem un marinētiem gurķiem no ledusskapja, kur glabājas ziemas krājumi, par kārtīgu rupjmaizes šķēli un pat par pelmenīšiem ar gaisīgu krējuma karoti, kurus dienvidu zemēs tik viegli nemaz nedabūt. Šoreiz Tev rakstu es, Katrīna - no savas virtuves Spānijā.

Atvaļinājumos uz acīm mums ir ne tikai saulesbrilles, bet arī aksesuārs ar rozā stikliņiem. Viss šķiet tik skaists, burvīgs, elpu aizraujošs… Spānija noteikti ļauj dvēselei gavilēt, par to es nestrīdos! Taču sajūtas šajā skaistajā dienvidu zemē lielā mērā noteikti pastiprina klimats un sajūta, ka pavasaris ar rudeni samainījušies vietām.

Vai garšu kārpiņas šeit metas dejā uz katra stūra? Pilnīgi noteikti. Restorāni, kā nekā, te ir uz katra stūri. "Sagria, sangria, amigo" – un tu nevari paiet garām nepasmaidījis. Reizi pa reizei vēderā ielikt valstij raksturīgo paelju, tapas vai ķiplokotās garneles, vakaru noslēdzot ar šokolādes "zupiņā" iemērcētu čurros cepumiņu, ir svēta lieta, taču patiesībā šādas kulinārās izklaides dikti labi piestāv atvaļinājumam. Ja esi šeit pārvācies uz dzīvi, kā kārtīgs latvietis gatavo un ēd mājās. Un tieši tad reizēm paliek ļoti, ļoti skumji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!