Mājsēdes vēstules no virtuves: Nr.25 Ir jācep!  (1)

Ir tāda visiem zināma patiesība, ka sliktā garastāvoklī gatavot nevajag – nebūs garšīgi. Arī maizi sliktā garastāvoklī nevajag mīcīt – nerūgs, un, pa ja rūgs, izceptu ne suns neēdīs. Es tam svēti ticēju un apmēram tā arī rīkojos. (Man, protams, viegli runāt, jo man nav mazu bērnu, kuri grib ēst neatkarīgi no tā, kāds mātei barotājai garastāvoklis. Un man nav suņa un, pat ja būtu, es taču viņu nebarotu ar maizi.)

Par gatavošanu piekrītu, kam tad ir izdomāts "Wolts" un "Bolts", bet ar maizes cepšanu ir citādi. Sliktā garastāvoklī varbūt arī nevajag ķerties klāt. Bet visos citos dvēseles stāvokļos – pat ļoti ieteicams. Ja ir prieks un gaviles un nav kur to visu likt – cep! Ja ir nenormāls stress, ja jāgaida ziņas vai zvans, kas nenāk un nenāk, liec telefonu uz virtuves galda un – cep! Ja jāraksta raksts, bet pilnīgi neviena doma nenāk galvā, liec visu pie malas, ej uz virtuvi un – cep!