Stāsts par asinsdesu (maigāk saukta arī par putraimdesu) tapšanu ir asiņains. Un asinis ir īstas, tāpat kā desas. Bet sapratējiem un gardēžiem īstas asinsdesas ir ziemas laika gardums. Uzceptas melnajā čuguna pannā tā, ka āda ir vietumis jau kraukšķīga, bet iekšpuse tumīgi karsta, pasniegtas ar brūkleņu zapti... Dievu ēdiens! Un dieviem, kā zināms, patīk asiņaini upuri. Lauru lapai par šo ir stāsts. Un bildes. Vienaldzīgo nav!
Tikšana pie asinsdesām ir visai piņķerīga padarīšana. Visupirms pavasarī ir jāiejūdz zirgs un jānobrauc uz tirgu pēc sivēna. Tad sivēns pareizi jāizaudzē – putras, kartupeļi, piens, svaigi pļauta zālīte un citi labumi. Tādi barotam suķim būs īstais smeķis!
Tad šamais ar visu cieņu jānokauj, jāsavāc asinis, jāiztīra zarnas, jāsavāra putrami, jāsagatavo gaļa un jāsagādā pareizās garšvielas. Lērums darba!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
