Gluži kā Harijā Poterā ļaunā burvja Voldemorta vārds netika izrunāts vai nočukstēts kā "pašizinātkas", tā pandēmijā gandrīz visās mājsaimniecībās tas ir jautājums: kas vakariņās?
Man gatavot patīk, bet, ja gribu būt atklāta, tad vēl vairāk man patīk saņemt uzslavas par pagatavoto. Pirmspandēmijas laikos mēdzu aicināt draugus brokastīs, vakariņās, piedāvāju piebraukt pēc biezpiena sacepuma vai svaigi uzkultas debesmannas. Arī dēla piedzimšana nemazināja šos manus paradumus. Jaunais cilvēks dabūja uz sava šķīvja īstu gurmāna izlasi, kur netrūka nedz maigu truša frikadeļu, ne batāšu biezeņa ar nule sablendētu zaļumu mērci.
Un tad atnāca pandēmija un piedzima meita. “Ko gatavosim pusdienās? Kas būs vakariņās?” – jautājumi, kas agrāk rosināja radošumu, tagad bija kļuvuši par baisiem bubuļiem. Gatavot ģimenei katru dienu, visu nedēļu trīs, četras ēdienreizes ir pamatīgs izaicinājums. Ar piebildi – gatavot tā, lai ir dažādība. Jāteic, ka ne es viena tāda – influenceres, kas pirmspandēmijā braši atrādīja savus pusdienu šķīvjus un dokumentēja bērnu ēšanu šajā laikā, pieklusa, bet drosmīgākās atzina, ka vairāk par makaroniem nespēj neko izdomāt. Protams ir fusilli, rigati, penne, lazanja, spageti, farfalle, bet makaroni – pardon! – pasta paliek pasta – milti un ūdens, bet vajag tak sabalansētu dažādību – zupas, sautējumus un sacepumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
