Bagete, kā zināms, ir viens no Francijas nacionālajiem lepnumiem un simboliem, un francūži no rītiem ceļas no gultas, pirmkārt, tāpēc, lai aizčāpotu līdz tuvējai maiznīcai pēc svaigi ceptas bagetes.
Leģendas vēsta, ka Francijas nacionālais lepnums radies Napoleona laikā. Franču zemnieces to cepušas Napoleona armijas vajadzībām. Tā kā kareivjiem bieži vien nebija laika kārtīgi papusdienot, bija jāveic gari pārgājieni un rokas bija pilnas ar dažādiem karošanas atribūtiem, cepējas izdomāja asprātīgu risinājumu: cepušas maizes kukulīšus, kas bijuši tievi, bet ļoti gari. Tādējādi tos ērti varēja aizbāzt aiz zābaka stulma un pa gabalam nolauzt ejot. Tiešā tulkojumā no franču valodas vārds "baguette" nozīmē "nūja", tātad maizes nūja. Sešas pēdas garas bagetes Francijā cepa vēl kādu brīdi pēc kara, taču ērtības dēļ to garums ir krietni samazinājies.