Izzūdošā ēdienreize – naksniņas

Man likās, ka naksniņas ir pašsaprotami. Nekā! Ir cilvēki, kas pat nezina, kas tas ir un kā tas ir – vēlu vakarā pilnīgi spontāni, nejauši un negaidīti satikties virtuvē uz siermaizi un kakao. Aija, piemēram saka: "Man naksniņas kā tādas asociējas tikai ar pēctusiņa fāzi – vai nu "Lauvas namā", vai, pārrodoties mājās, kaut ko menedžēt "puspālī" pie katla. Visādi citādi nezinu, kas tās naksniņas tādas ir, lai tik gardi aprakstītu. Manuprāt, galīgi kaut kas ārpus normas, ne?"

Ir gan arī cilvēki, kam naksniņu sūtība un būtība ir pilnīgi skaidra. "Naksniņas ir tas brīdis pēc pusnakts, kad guli gultā un pēkšņi atceries par siera trijstūru tostermaizītēm," saka Inese. "Un tad vairs nav ceļa atpakaļ!" Tiešām savādi, ka miegs saldāks pa dienu, bet ēdiens īpaši garšīgs naktī!

Nu vismaz mazu bērnu mammām tak būtu jāzina, kas tas ir – naksniņas. Jo kā gan tāds mazs cilvēks var aizmigt, šaušalīgi izsalcis? Ja bez siermaizes vai silta piena ar cepumiņu miedziņš kā nenāk, tā nenāk?

Laura atceras vasaras naksnīgās uzēšanas, vasarās dzīvojot pie vecāsmammas: "Nosaukums bija tieši tāds, un sajūta bija īpaša – gultās, pidžamās un našķoties."

Kā teica kāda bērna mamma, ar naksniņu konceptu iepazinusies tad, kad braukusi ciemos pie meitiņas uz kora nometni. Klausieties visi: "Lieliskās Aijas Kukules OMNES vasaras nometnēs iemācījos, ka bērniem naksniņas ir kas ārprātīgi svarīgs. Kā apskāviens pirms nakts."

Lūk! Tā laikam ir naksniņu būtība: sajusties apskautam, samīļotam un drošībā. Zināt, ka tad, kad tu tumsā pasauksi, kāds noteikti atnāks ar piena glāzi un siermaizīti, iedegs naktslampiņu un pasēdēs, kamēr tu laimīgi apēd to maizīti. Tu jau nebiji izsalcis. Tu tikai gribēji pirms miega pārliecināties, ka pasaulē viss ir labi un kārtībā un ka tavs sauciens tumsā kādam kaut ko nozīmē.

... Nu jā, bet tie zobgrauži. Ko var pārmest vecākam, kurš, ticis galā ar atvašu zobu tīrīšanas vakara rituālu, negrib to visu palaist vējā, pēc tam pabarojot baisos zobgraužus? Baisa dilemma – laimīgs bērns šovakar vai laimīgs bērns ar veseliem zobiem kopumā. Te jau nav nekādas citas izejas, kā naksniņu konceptu turēt noslēpumā. Iztīrīti zobi, visi pa gultām – un miers. Un tad jau kāds brīnums, ka naksniņas kļūst par izzūdošu ēdienreizi...

Lai nu kā ar tiem zobgraužiem, naksnīgās uzēšanas reizes pieder pie jaukām bērnības atmiņām, lai kā tās tiek sauktas – naksniņas, nakts launags, našķošanās...

Dace, dēla mamma, stāsta: "Mums naksniņas ir īstas naksniņas – kad sen jau ir paēstas vakariņas. Ir vienpadsmit, divpadsmit vai pat viens naktī, un ledusskapis tiek virināts kā instagrams – prasās naksniņas! Dēlam tas parasti ir kārumsieriņs."

Tā vien šķiet, ka biezpiena sieriņš varētu pretendēt uz nacionālo naksniņu saldumiņa godu – runājot par naksnīgo uzēšanu, to piemin ne viens vien, turklāt tas ir naksnīgs kārumiņš gan maziem, gan lieliem!

Mēs, pieaugušie, tomēr esam tādi liekuļi! Izsalkušam bērniņam varam sastāstīt pasakas par zobgraužiem, bet paši.... Ar vai bez iztīrītiem zobiem daudziem no mums naksniņas vismaz pagaidām vēl ir pierasta lieta. "Facebook" grupā "No Vegan Latvija" tām pat speciāla mirkļbirka izdomāta: #naktspatruļa. Tas var būt viss, kas ienāk prātā, – sākot no "dievu ēdiena" pelmeņiem pusnaktī, beidzot ar vistas kājiņām, brieža gaļas desiņām un karbonādi ar kārtīgu majonēzes resti.

Ir arī naksniņu līdzatkarīgie – nu grūti palikt "blendamedu" un visu citu zobu pastu apdvestā un spodrinātā mierā, ja otrs sāk virtuvē virināt ledusskapi, taisīt speķmaizītes, čāpstināt salātiņus vai, ak šausmas, cept kartupeļus. Tā vien sanāk aiziet līdz virtuvei, tīri tā – paskatīties, un tad jau...

Guntis saka tā: "Manos rados tas tiek saukts par nakts launagu. Ēdu to, kas tobrīd ir pieejams pannā, uz galda un ledusskapī. Tie var būt pāris vakariņu kartupeļi ar atdzisušām kotletēm, kādi no pusdienām vai vakariņām pāri palikuši salāti vai vienkārši 1-2 maizītes ar sieru vai kūpinātu gaļu – vārdu sakot, viss, kas divpadsmitos vai vienos naktī ir viegli pieejams bez lielas trokšņošanas un gatavošanas."

Naksniņas protams, nav nekad tāds, ko var ieplānot. Neba katru nakti rodas vēlme un iestājas bads. Kā saka Gundega, naksniņas atnāk negaidot. Pielavās, tā sakot. "Parasti tas ir, kad esi jau ielīdis gultā, grozies, nevari aizmigt, mēdz vēders kurkstēt. Tad jāiet uz virtuvi un jātaisa sviestmaizes. Divas. Recepte: 2 šķēles baltmaizes kārtīgi apziež ar majonēzi, uzliek uz katras pa žāvētas gaļas šķēlei, tad pa virsu vēl tomātiņš, sāls, pipari. Visu ātri apēd, uzdzer ūdeni un gultā. Pēc dažām minūtēm šņākuļo kā susurs."

Lūk! Un ir cilvēki, kas sevi spēj disciplinēt tā, ka pēc sešiem vakarā – vairs neko un nemaz, mute ciet! Kaut kas traks! Figūra esot jāsargā! Pārtrauktā gavēšana viņiem esot! Zobus, lūk, esot slinkums vēlreiz iztīrīt!

Ja nopietni, vēlo ēšanas prieku beidzamajās desmitgadēs tiešām bojā viss, ko uzzinām par veselīgu dzīvesveidu un vērtīgiem ēšanas paradumiem. Un tajā visā nav nekā nepareiza – skaidrs, ka, vēlas nakts maltītes piekopjot regulāri, zobgrauži ir mazākais ļaunums. Komentē Ginta, kura veselīgam dzīvesveidam pievērsusies profesionāli: "Kopš zinu, cik tas ir neveselīgi un kādas tam sekas, neēdu nekādas vakariņas un naksniņas. Nepaspēju līdz 19.30, pati vainīga. Citreiz jāplāno diena gudrāk."

Baibas komentārs ir īsts izmisuma kliedziens: "Kā jūs visi nesverat 200 kg?! Es kādu laiku vienkārši ēdu vakariņas un esmu bočka!"

Jā, cik saprotams no statistikas, mēs kā sabiedrība aptaukojamies, pieaug diabēta riski, sirds un asinsvadu saslimšanas... Cukura un ogļhidrātu patēriņš to veicina, nenoliedzami. Labi vien ir, ka visa šī informācija atrod dzirdīgas ausis. Tomēr naksniņu mazliet žēl... Tā vien šķiet, ka tā patiesi ir izzūdoša ēdienreize, kas jāupurē uz nācijas veselības altāra. Taču visiem, kas to piedzīvojuši, naksniņas paliek, tā sakot, gaišā piemiņā.

Lūk, Antas pieredze: "Jau bērnībā mēdzu ieturēt nakts maltītes, parasti ap 3.00 naktī. Tad jau droši vien var tās saukt par naksniņām. Bērnībā tie pārsvarā bija rieksti vai no rupjmaizes ķieģelīša izmīcīti maizes cilvēciņi. Dažkārt arī šokolādes konfektes. Visu to liku zem spilvena. Pat acis nav jāatver, lai panaksniņotu. Pastiep roku zem spilvena un lieta darīta. Tad mamma teica, ka tā neesot labi, drupačas, šokolāde izkūst un kas tur vēl pieaugušajiem nepieņemams. Sāku likt savas nakts maltītes uz naktsgaldiņa. Vakarā smuki izkārtoju uz šķīvīša. Tā turpināju arī pieaugušā vecumā. Vakaros smuki salauzu šokolādi gabaliņos, lai nav lieki laiks jātērē, kāda tomāta vai gurķa šķēlīte, arī olīves labi der, kad uznāk lielais nakts izsalkums. Paradoksāli, bet ilgu laiku, kamēr ieturēju nakts maltītes, man biju pat samazināts svars. Bet reiz jau viss beidzas, tomēr bez rupjmaizītes gan nav iespējams dzīvot. Tikai no mūsdienu veselīgās rupjmaizes jau neviena normāla maizes vīriņa ķermenis kopā neturas. Tagad esmu saprātīgā pusmūžā un naksniņas esmu iemainījusi pret periodisko badošanos. Vēl gan pirms kādiem trim gadiem izmantoju nakts ēšanas metodi, lai varētu iemigt. Nezinu vai laba, bet alternatīva miega zālēm. Tagad gan vairs ne un ne! Labu apetīti naktsēdājiem!"

Vēliem vakariem piestāv ne vien naksnīgas siermaizes, bet arī spokaini stāsti. Naksniņu sakarā ir viens vienlaikus skaists un vienlaikus pabaiss stāsts par "Medianoche" (spāņu valodā tas nozīmē "pusnakts"). Tā ir sviestmaize, kuras izcelsme ir Kuba. Sviestmaize tradicionāli tiek pasniegta Havanas naktsklubos tieši ap pusnakti vai pēc tās. Šī sviestmaize ir populāra ne tikai Kubā, tā tiek pasniegta daudzos kubiešu kopienās populāros klubos visā Amerikā.

"Medianoche" sastāvā ir cepta cūkgaļa, šķiņķis, sinepes, Šveices siers un marinēti gurķi. Tas viss tiek ievietots starp divām viegli grauzdētām, mīkstām maizes šķēlēm. Īstais salikums, lai atjaunotu spēkus ballēt līdz rītam!

Skaists ir pats maizes nosaukums, iedomājieties, kā tas spāniski skan: [meðjaˈnotʃe]. Baisais šajā stāstā ir tas, ka kubiešu ballētāju kolektīvās naksniņas "Medianoche" ir arī asiņainā sērijveida slepkavas Dekstera mīļākā sviestmaize.

Taču atcerēsimies, ka šī ir tikai pasaka pieaugušajiem un Deksters ir tikai romāna un populārā seriāla varonis. Labu apetīti un saldus sapnīšus!