Septiņi garšīgi fakti par kruasāniem

Kruasāns tik tiešām ir viens no neoficiālajiem Francijas simboliem līdzās Eifeļa tornim, beretēm un franču maizei jeb bagetei, un Francijas loma ceļā līdz tādam kruasānam, kādu to pazīstam šodien, ir nozīmīga. Taču patiesībā kruasānu saknes meklējamas 17. gadsimtā Austrijā, kad 1683. gadā notika Vīnes kauja. Toreiz pilsēta tika aplenkta un bija ļoti tuvu tam, lai padotos Osmaņu karavīru armijai, kas bija ielenkuši pilsētu un plānoja izrakt tranšejas zem pilsētas biezajiem aizsargmūriem, piepildīt tās ar šaujampulveri un uzspridzināt mūra sienas. Tranšeju rakšana tika uzsākta agrā rīta stundā, kad visa pilsēta vēl gulēja, taču tas bija arī laiks, kad maiznieki kurināja krāsnis, lai ceptu maizi. Mīcot mīklu viņi izdzirdēja dīvainas skaņas un steidzās sazināties ar varas iestādēm, kas savukārt norīkoja cilvēkus rakt tuneļus pretī un pārtvert šaujampulveri. Tieši tobrīd palīgā Vīnei ieradās arī Polijas karalis ar sabiedroto spēku armiju un osmaņiem nācās bēgt. Lai atgādinātu visiem par uzvaru un izceltu savu lomu pilsētas glābšanā, maiznieki izveidoja īpašu konditorejas izstrādājumu pusmēness formā, jo tas bija Osmaņu karoga simbols.

Vīnes maiznieki savu jauno meistardarbu nosauca par kipferl, kas austriešu vācu valodā nozīmē pusmēness. Tāpēc arī šobrīd Austrijas kafejnīcā, vaicājot pēc kipferl, jums atnesīs pusmēness formas konditorejas izstrādājumu, ko jūs sauktu vienkārši par kruasānu.

Pusmēness formas mīklas izstrādājumi nebija vienīgais Osmaņu turku mantojums Vīnē. Viņu armija bija ieradusies, plānojot te palikt, tāpēc bija paņēmusi līdzi ļoti daudz pārtikas. Tas viss tika pamests, kad viņiem steigā nācās bēgt un karavīri, kuri bija izglābuši pilsētu, ieguva atstāto laupījumu. Vieni paņēma kamieļus, citi paklājus, bet kāds karavīrs paņēma pilnus maisus ar dīvainām pupiņām. Šis karavīrs bija viesojies Turcijā un zināja, ka tās ir kafijas pupiņas, no kurām var pagatavot gardu kafiju.

Viņš atvēra pirmo Vīnes kafejnīcu, taču tā kā cilvēki ar piesardzību mēdz izturēties pret visu jauno, neviens negribēja nogaršot viņa dīvaino brūvējumu un, lai padarītu to pievilcīgāku, viņš nolēma to piedāvāt kopā ar kādu konditorejas izstrādājumu. Vietējais maiznieks ieteica, ka šis izstrādājums varētu būt kipferls, jo visiem vēl svaigā atmiņā bija Turcijas iebrucēju aizdzīšana. Kafijas un kipferla kombinācija cilvēkiem iepatikās. Interesanti, ka viņi tos baudīja, iemērcot kafijā. Tas bija arī pirmsākums tagad populārajām franču brokastīm ar kruasānu un kafiju.

Kruasāns joprojām ir viena no trim franču brokastu sastāvdaļām. Otra ir kafija ar pienu bļodiņā vai lielā krūzē, un trešā ir avīze, ko mūsdienās aizstāj jaunākās informācijas aplūkošana viedierīcē. Arī Francijā kruasānu brokastīs ēd, mērcējot kafijā. Pēc kruasāniem uz maiznīcu jāiet agri no rīta, lai brokastīs tie būtu svaigi un vēl nedaudz silti.

Austrijas karaliene Marija Antuanete, kurai piedēvē bēdīgi slaveno teicienu – ja cilvēkiem pietrūkst maizes, lai ēd kūkas – četrpadsmit gadu vecumā tika nosūtīta uz Franciju, lai apprecētos ar nākamo karali Luiju XVI. Svešumā jaunā meitene ilgojās pēc dzimtenes un lūdza galma maizniekus uzcept viņai tādu kipferli, kādu atcerējās baudām mājās Vīnē. Viņa pastāstīja vēl par citiem konditorejas izstrādājumiem, ko ēdusi dzimtenē, un tie kļuva pazīstami kā viennoiserie – Vīnē tapuši konditorejas izstrādājumi, kas izgatavoti no rauga mīklas līdzīgi, kā maize, vai no kārtainās mīklas, bet ar pievienotām sastāvdaļām, kas piešķir tiem bagātīgāku un saldāku garšu.

19. gadsimtā kipferls bija kļuvis populārs Francijā, taču tas vēl ne tuvu nebija tas gaisīgais konditorejas izstrādājumiem, ko mēs pazīstam šodien. Tā joprojām bija Austrijas versija: izgatavota no mīklas, kas līdzīga brioša mīklai, maza pusmēness formā.

Ap 1837. gadu divi austrieši Parīzē atvēra Vīnes maiznīcu un tobrīd jau ļoti populārā pusmēness formas izstrādājuma nosaukums tika mainīts no kipferl uz kruasānu, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē "pusmēness". Šai laikā kruasāns ieguva arī tagad pazīstamo, pārslaino tekstūru un bija pavisam tuvu tam, lai kļūtu par vienu no Francijas simboliem.

Tā kā tik daudz tiek runāts par pusmēnešiem un kruasānu, kas nosaukts tā izliektās formas dēļ, kāds varētu brīnīties, kāpēc daudzi sviestainie kruasāni, ir taisni, nevis izliekti pusmēness formā?
Izrādās, arī tas ir interesants stāsts. Sākumā visi kruasāni tika gatavoti pusmēness formā, un tikai ar sviestu. Tad deviņpadsmitā gadsimta vidū tika izgudrots margarīns. Tas bija lētāks nekā sviests, un tam bija ilgāks uzglabāšanas laiks, tāpēc ar to sāka aizstāt sviestu kruasānos. Taču tā kā francūžiem ir svarīgi atklāt visas ēdiena sastāvdaļas, bet ne visiem pircējiem patika, ka sviestu aizstāj ar margarīnu, maiznieki nolēma izveidot divas dažādas versijas. Pieņemot, ka margarīns ar laiku aizstās sviestu pilnībā, ar margarīnu gatavoti kruasāni tika atstāti tradicionālajā pusmēness formā, bet ar sviestu gatavoti kruasāni ieguva taisnu formu.

Šobrīd, kruasāni atrodami kafejnīcās, veikalos un virtuvēs visdažādākajās pasaules valstīs. "Nemainīgs palicis fakts, ka par labu kruasānu liecina tas, ka tam ir daudz kārtu. Lai pagatavotu gardus kruasānus, ir jāklausās franču mūzika un jāizmanto daudz sviesta," saka franču tautības maiznieks Metjū Mifsuds, kas ik dienu gatavo svaigus kruasānus "Narvesen" tirdzniecības vietām. Arī šobrīd kruasāna mīklu slāņo ar sviestu, vairākas reizes pēc kārtas izrullē un saloka, pēc tam izrullē plānā loksnē, izmantojot paņēmienu, ko sauc par laminēšanu. Procesa rezultātā tiek iegūta kārtaina, pārslaina tekstūra, kas līdzīga kārtainās mīklas izstrādājumiem. Kruasāns vēl arvien var būt kā saldais našķis, ko baudīt kopā ar kafiju, taču, kā rāda klientu izvēles, cilvēki mīl dažādību. Kruasānus tie izvēlas tikpat labi lai aizstātu launagu vai kā sātīgas uzkodas, ja tiek pildīts ar sieru, šķiņķi, salātu lapām un tomātiem.