Sildīts ēdiens – bērnības trauma, estētu šausmas vai racionāla saimniekošana?  (4)

Pirms pāris dienām viena no latviešu "Twitter" populārākajām personībām Ance Tarvida ievietoja fotogrāfiju (redzama titulbildē), kurā parādīja, kā sagatavojusi dažādus ēdienus vairākām dienām – zupu, kartupeļu biezputru, rīsus ar gaļu un citus. Ance publiskajā telpā jau atklāti stāstījusi par savu bariatrijas (kuņģa samazināšanas) operāciju, pēc kuras par ēdienkarti un ēšanas regularitāti jādomā īpaši.

Ance komentēja fotogrāfiju šādi: "Izdomāju, ka šonedēļ eksperimentālā kārtā uztaisīšu 4 dienām (2 maltītes dienā, kopā 8 ēdieni) meal prep, lai nebūtu pusdienlaiki, vakari jāziedo un nenormāls piķis jāatstāj woltiem. Gatavoju apm. 3 h, izmaksas 47€ – varēja būt mazāk, jo sapirkos par daudz. Mājās bija tikai rīsi un pilngraudu makaroni, tādēļ liela daļa produktu bija jāpērk. Daudz kas palika pāri - izmantošu nākamnedēļ. Daļai maltīšu attiecīgajā dienā klāt uztaisīšu fiksos svaigos salātus. Redzēs, kā ies. Namastēd!" (Jāpiebilst, ka Ance gatavoja ēdienu sev un draugam.)

Fotogrāfija ar garšīga izskata ēdieniem stikla trauciņos mazliet "salauza internetu". (Par stikla trauciņiem – Ance atzīst, ka divu cilvēku mājsaimniecībai tas ir zināms ieguldījums, kas tomēr atmaksājas – vieglāk uzglabāt, sildīt mikroviļņu krāsnī, izmazgāt, mazāk risku, ko ilgtermiņā rada karstas plastmasas un karsta ēdiena savienojumi).

Ances sekotāji komentāros izteica gan apbrīnu, gan uzmundrinājumus, gan atcerējās bērnību, kad zupas katls visai ģimenei uz nedēļu daudziem bijusi pierasta lieta. Tika izteiktas arī aizdomas par ēdiena uzglabāšanas higiēniskumu, prātots par izmaksām, patērēto laiku; daži atbalstīja, daži apšaubīja pasākuma lietderību, protams, kā parasti, netrūka arī tādu, kas ar savu neasprātīgo komentāru izliek savu muļķību visu apskatei, bet tad...

Tad diskusijā iesaistījās Linda, kas sevi prezentē kā vīna, ēdiena un dzīvesstila blogeri, ar tekstu: "Pilns TW ar padomiem malltīšu gatavošanā, "kāpēc jāpasūta sūds woltā, ja var sūdu uztaisīt pats". Vārītu pastu un rīsus, tāpat vārītas nūdeles sajauktas ar mērci neglabā ledusskapī dienām, lai atsildītu. Glumi, glīzdaini, saķepuši, tekstūru zaudējuši produkti ir sabojāti!"

"Twitter" lietotāja Zane uz šo atbildēja: "Jūs varbūt vienkārši nemākat gatavot, ja pasta, rīsi un nūdeles pārvēršas "glumi, glīzdaini, saķepuši". Man tā nav gadījies. Varbūt vienreiz, 9 gadu vecumā, kad nopirku makaronus par 19 centiem un pārvārīju. Jā, tie bija sūdīgi. Apzinātā vecumā gan nav gadījies."

Arī Ance parādā nepalika, un kārtējā ēdienu kauja varēja sākties. Kas tad ir sildīts ēdiens – bērnības trauma, estētu šausmas vai racionāla saimniekošana? Un vēl – kas gan ir tas, kas dažiem liek lepoties ar savām burvīgi skaistajām ēdiena bildēm internetā un vienlaikus paziņot, ka jebkas, kas nesasniedz "Instagram" labākos paraugus, nav ēdams? Skaidrs, ka ēdiens – tas vienmēr ir ļoti personiski, jautājums – vai mans ēdiens kļūst labāks, skaistāks un garšīgāks, ja es tavējo nosaucu, atvainojos, par sūdu?

Ances Tarvidas inspirētajā "Twitter" ēdienu karā iezīmējas vairākas frontes: veselīgums, lietderīgums, estētiskums, bērnības atmiņas...

"Twitter" lietotāji iezīmēja diezgan daudz racionālu argumentu, kāpēc vērts un kāpēc nav vērts sagatavot ēdienus vairākām dienām uz priekšu. Laika trūkums, liela ģimene, nevēlēšanās katru dienu gatavot, laika, naudas un citu resursu taupīšana – iemeslu daudz.

Uztura speciāliste Ksenija, iesaistoties diskusijā, raksta: "Food prep jeb pārtikas iepriekšējā sagatavošana un sadalīšana porcijās ir izcils veids, kā ietaupīt naudu, ēst veselīgāk, plānot savu laiku. Ēdienu var mierīgi uzglabāt 3-5 dienas, nezaudējot uzturvielas. Nekad nekautrējies gatavot parasto cilvēku ēdienu, ko sildīt atkārtoti!"

Sigita piekrīt: "Mani izbrīna, ka iespējams arī savādāk. Tas ir kā? Zupu mazajā katliņā? Sacepumu no 2 kartupeļiem? Kā vispār var atļauties gatavot katru dienu, ja ir pilnas slodzes darbs ar pusdienas laiku 1 stunda?"

Princese Zeltīte: "Kaut gan man nepatīk sildīts ēdiens, tomēr sagatavot 2 dienām ir ļoti praktiski. Laikam būs jāsāk īstenot biežāk."

Reinis: "Tas, ko gurmāni noklusē, ka garšvielas radās, lai varētu apēst pagājušā mēneša iepuvušo medījumu. Vakardienas makaroni redz viņiem esot slikti."

Rita: "Es tā daru ik pa reizei, kad salasās visa saime uz vairākām dienām. Citādi viņus atbarot nevar. A tā – lūdzu, zupiņa ir, uzsildiet paši. Protams, tiek jau doti arī citi ēdieni, bet tad tos vismaz drusku mazāk aprij:) Vēl ilgtspēlējošie ir studzine i ķeisiels."

Daudzus tomēr attur gan aizspriedumi, gan tas, ka nekad nevar zināt, ko tad īsti gribēsies. Kur nu vēl pašam – bet, ja ģimenē ir vēl kāds, piemēram, cimperlīgi tīņi, kāda vēl gatavošana uz priekšu?! Un, galu galā, kādas problēmas padsmit minūtes pastāvēt pie plīts katru dienu?

St. Džeina: "Nu nez. Es izvairos vārītus rīsus glabāt ilgāk par diennakti. Un meal prep gadījumā ir fine sataisīt mērces un gaļas kādai dienai uz priekšu, arī nesaldējot, bet nu kur ir problēma, kad nolemj paēst, atvēlēt padsmit minūtes pastas/rīsu uzvārīšanai?"

Naivā no laukiem: "Man šis neiet cauri. Plānošana ir laba lieta, bet man parasti gribas to, kā nav, un ja man kaut kas jau ir, tad, protams, gribas visu citu, tikai ne to, kas ir. Ir pilnīgi normāli negatavot katru dienu, bet uzsildīt vakardienas vai pat aizvakardienas ēdienu. Jā, nav gluži kā no restorāna, bet ir ok, un nauda arī ietaupīta. P.S. Lai nebūtu glumi, jāglabā pareizi."

Bumbuls piebilst: "Tā ir. Bet ir forši, ka nav jāmirst badā, kamēr kaut ko pagatavo, ēdiens jau gatavs. Un DAUDZ labāks par jebko, ko spēj atvest bolts, volts un čorts."

Pieclitrīgs zupas katls uz balkona nav nekāda deviņdesmito gadu teika – daudziem tās ir bērnības atmiņas un dzīves realitāte.

Bumbuls: "Mana pieckapeika par šodien aktuālo tēmu: 90-os mamma visa mācību gada garumā svētdienā milzu katlā pagatavoja zupu, ko sildījām pa porcijai un ēdām katru dienu līdz piektdienai. Turējām to katlu uz balkona, jo TIK liels ledusskapis nebija. Un tā bija gardākā zupa pasaulē!"

Ilze: "Manējā kapeika – visu bērnību ēdu uzsildītu ēdienu, ome bija pavārs, un nesa uz mājām to, kas palika pāri. Kā man negaršo vārīti cepti kartupeļi! Vīram otrādi, viņam negaršo zaļi cepti, jo bērnībā nekā cita brīžiem nebija. Es savukārt zaļi ceptus nedabūju, jo mājās vienmēr vārītie."

Ance: "Mana mamma tā darīja arī 2000-os un dara vēl joprojām. Ar visu. Mēs viņai pārmetam, ka viņa vienkārši neprot neko uztaisīt vienai ēdienreizei. Un tā zupīte 3. dienā garšo baigi labi! Bet jāsaka – neesmu baigais ēdienu uzsildīšanas fans un pagaidām varu atļauties arī kaut ko pasūtīt, bet svarīgi ir tas, ka jebkurā brīdī varu ieslēgt hibrīdrežīmu un darīt tā, kā mamma mācījusi."

NK: "Šitā tikai skābos kāpostus. Bet principā viss ēdiens tika taisīts, lai vienreiz varētu atsildīt. Citādi 6 cilvēku ģimenē kādam nemitīgi jāstāv pie plīts."

Bumbuls: "Mana mamma nedēļu dzīvoja savā skolā, jo pēkšņi izbeidzās jebkurš transports, kas veda pasažierus uz lauku skoliņām netālu no pilsētas. Tēvs strādāja, lielais brālis bija armijā iesaukts, mums – sīkajiem – vajadzēja pašiem tikt ar sadzīvi galā. Tad nu tas zupas grāpis bija LOVE."

Jānis Ģ: "Es tā rīkojos vēl šobaltdien, tik katls (ap 5 l) gan jau uz pusi mazāks kā toreiz un balkona vietā terase."

Edīte: "Un silto ēdienu neciešu uzsildītu, izņemot zupas vai kādus specifiskus ēdienus, kuriem labākais smeķis otrajā dienā. Tāpēc pārsvarā gatavoju tikai vienai reizei un ēstuvēs uzreiz varu pateikt, ja ēdiens ir sildīts, nevis svaigs. Otrās dienas vista vispār ir kaut kas pretīgs."

Linda: "Mūsdienās pieejamas profesionālas pavārgrāmatas, kursi un bezmaksas programmas, lai apgūtu ēdienpratību. Ne svētkos, ne ikdienā ēdiens nav jāsagrūž, jāsabojā, jāsamačkā. Pareizi izvēloties produktus, pagatavošanas tehnikas un traukus arī ikdienā var svinēt dzīvi & izbaudīt maltīti."

Sociālie tīkli ir traka padarīšana. Tie ļauj mums dalīties ar priekiem, bēdām un pat ar ēdienu, bet tie arī pasaka par mums pašiem vairāk, kā mēs paši dažkārt vēlētos. Katrā ziņā, sarunas, diskusijas, strīdi, pat kaujas par ēdienu ir nebeidzams stāsts. Mēs esam tas, ko mēs ēdam, mēs esam tas, kā mēs ēdam, un – sasodīts, kāda mums varētu būt daļa par to, kā ēd citi? Vai daudzbērnu māte, kas katru dienu gatavo piecas maltītes bērniem un vīram, var kaut ko pārmest man, vientuļai bohēmistei, kas kārtējo vakariņu plastmasas kastīti a la Made in 2016 izceļ no saldētavas dziļumiem? Un otrādi. Vai cilvēki, kuri vakariņo restorānā, kaut kā ir labāki par tiem, kuri no ledusskapja izņem aizvakardienas skābo kāpostu zupas katlu? Un otrādi? Bet tādi nu mēs esam, par savām izvēlēm stāvam un krītam, novelkot tādas sarkanās līnijas, ka smiltis put!

Pieņemt vai nepieņamt otra viedokli, protams, ir katra paša darīšana. Bet! Vai man apvainoties uz draugu, kurš neļauj man ēst iepriekšējās dienas picu vai nedēļu ledusskapī stāvējušus rīsus?

Jā un nē, nē un jā! Ja mans snobiskais skats aizķeras pie viena nieka katliņa uz kaimiņu balkona, tā ir viena lieta, bet, ja draugs man glābj dzīvību, neļaujot saēsties vecus rīsus, kuros jau plosās indīga baktērija, tas ir pavisam kas cits!

Tādi, lūk, jautājumi – racionāli, estētiski un ētiski. Vārdu sakot, argumenti ir svarīgi. Var neņemt vērā estētiskos un snobiskos, bet noteikti vienmēr vērts ņemt vērā labi domātos, racionāli argumentētos. Jo skaidrs, ka, garāks vai īsāks, katram produktam tomēr ir savs lietošanas termiņš, ledusskapī vai ārpus tā.

Kā raksta portāla "Myfitness" eksperti, "pārtikas izraisītās infekcijas ir biežākas un nopietnākas, nekā daudzi domā. Tās ik gadu piemeklē katru sesto cilvēku. Veselības problēmas var izraisīt arī tāds ēdiens, kurš joprojām izskatās labi un tam ir saglabājusies smarža un garša. Tas ir tāpēc, ka ar pārtiku saistītās slimības izraisa patogēnas baktērijas, kuras atšķiras no tām baktērijām, kas sabojā pārtikas vizuālo izskatu un garšu. Tātad, pat ja neredzi pelējumu vai nejūti garšas izmaiņas, ēdiens var būt sabojājies."

Portāls raksta: "ASV pārtikas un zāļu pārvalde atzīst, ka pagatavoto ēdienu ledusskapī var uzglabāt 3 – 4 dienas un saldētavā vidēji 2 – 3 mēnešus un pat ilgāk. No produktu un ēdiena uzglabāšanas aspekta īpaši vasaras sezonā svarīgākais varētu būt "2 stundu likums", kas nozīmē – pārtikas produkti, kurus nepieciešams uzglabāt ledusskapī, un pagatavots ēdiens drīkst atrasties ārpus ledusskapja ne ilgāk kā 2 stundas. Karstās dienās ieteicams šo laika periodu saīsināt līdz stundai. Istabas temperatūrā baktērijas, kas izraisa saindēšanos ar pārtiku, var savairoties dubultā katrās 20 minūtēs. Pat ja vēlāk produkti tiek apstrādāti atbilstošā temperatūrā un mikroorganismi iet bojā, toksīni, ko radījušas baktērijas, var palikt ēdienā."

Septiņas maltītes: pagatavo vienā reizē, ēd visu nedēļu
Šos produktus ledusskapī labāk neglabā
Kā uzglabāt vistu?
Ko un cik ilgi var uzglabāt saldētavā?
Un kā ar svaigiem zaļumiem?
Dod savai saldētavai iespēju!