No Kalnozola vistas līdz Montmorensijam – septiņi gardi ēdienu apraksti, kas atrodami populāros romānos

Andra Kalnozola "Kalendārs mani sauc" ir grāmata, kas ieguvusi neskaitāmas sajūsminātas atsauksmes, kā arī daudz balvu, savās lappusēs ne vienreiz vien pievēršas arī ēdienu aprakstiem.

"6. janvāris. Un sapņoju par beigtu ceptu vistu. Kā viņa ir uz pannas un apkārt tievos burbulīšos čurkstinās eļļa. Kad vista apgriezta uz sāniem, panna kļūst skaļāka. Un tad, kad vista vai jebkurš ēdiens tiek izslēgts un noņemts no pannas lielajā šķīvi, mamma saka – tagad jāpagaida minūtes piecas, lai ēdiens atdabonas. Citreiz mamma saka, lai vistiņa (vai kas nu tur tobrīd aktuāls) atņemas. Lai vistiņa atņemas. Kā tas skan!"

"25. marts Maiga uzcepusi kanēļmaizītes un sataisījusi krabju salātus un dzeramo ķīseli, kā arī kakao un magoņbulciņas. Bet Ļeņins neko nav uztaisījis un tāpēc izskatās aizvainots. Mēs visi sēžam ap galdu Maigas dzīvoklī, kur gandrīz viss ir ir adīts un tamborēts. Bet viss pārējais ir ēdams un ļoti garšīgs."

Latviešu literatūras klasikas darbā, Vizmas Belševicas "Billē", vairāk gan tiek pieminēts trūkums un pārtikas neesamība, tādēļ katrs svētku ēdiens ir aprakstīts sevišķi gardi.

"Olga pabāza zem vīstokļa roku un raušus parāva atpakaļ: vēl karsta! Ā, tur laikam kafija. Un tas lielais skaistais šķīvis – tādu Bille Olgai nebija redzējusi – , un šķīvī glītos gabaliņos sagriezta, smaržoja drumstalmaize. Tā gan Billei pazīstama – papucis, par nekam nederīgo cepeškrāsni šķendēdamies, šorīt izcepa.

Parasti papucis tikpat kā nekad necepa. Gardumiem vajadzēja daudz olas, sviesta, salda krējuma un vēl kanēli un vanilīnu pirkt. Bānīts tad tad rādīja skābu vaigu un pukstēja, ka cilvēkiem gan būtu jāzina, ko viņi var atļauties un ko nevar. Un tas viss pār Billes galvu, jo iet uz veikalu ar zilo burtnīciņu nācās viņai. Toties kā drumstalmaize smaržoja!"

Sarakstīts pirms gadsimta, bet tiek citēts joprojām, tāds ir slavenais Dž. K. Džeroma darbs "Trīs vīri laivā (nerunājot nemaz par suni)". Īru sautējuma apraksts ir sevišķi košs!

"Džordžs teica, ka īru sautējums ir izdevīgs galvenokārt tāpēc, ka palīdz atbrīvot saimniecību no visiem atlikumiem. Es izķeksēju no groza divas ieplīsušas olas, un mēs iesitām katlā arī tās. Džordžs teica, ka olas došot mērcei pienācīgo biezumu.

Pārējās sastāvdaļas esmu aizmirsis, bet zinu, ka neko neatstājām nelietā. Vēl es atceros, ka uz beigām Montmorensijs, kurš visu laiku bija ar dziļu interesi vērojis šo procedūru, norūpējies un nopietns aizskrēja, lai pēc dažām minūtēm atgrieztos ar beigtu ūdensžurku mutē, ko viņš acīmredzot piedāvāja kā savu ieguldījumu kopīgajās vakariņās. (..)

(..) Īru sautējums izdevās lieliski. Nezinu, vai man kāds ēdiens tā ir garšojis. Tajā bija kaut kas ārkārtīgi svaigs un pikants. Cilvēkiem palaikam apnīk pierastā barība, un te nu bija ēdiens ar pavisam jaunu aromātu, un tā garša nebija līdzīga nekam citam pasaulē."

Laiks sautējumam! Ūdensžurku gan labāk aizstāt ar liellopu vai trusi.

Reta ir tā britu autora grāmata, kur nav pieminēts slavenais Jorkšīras pudiņš. Ziemeļjorkšīras vetārsts, kurš savu ikdienu dokumentējis vairākās grāmatās, nav izņēmums.

Džeims Heriots "Ja vien viņi prastu runāt"

"Misis Bellerija cēla katram priekšā trauku ar lielu, apaļu Jorkšīras pudiņu un no milzīgu apmēru emaljētas krūzes dāsni aplēja to ar mērci. Biju aizvadījis darbīgu rītu, un kārdinošā smarža, mērcei līstot pār zeltaino pudiņu, kļuva man par saldām mokām.

Pudiņš tika notiesāts nesteidzīgi un klusējot Bobs, miermīlīgs drukns puisis, gadu divdesmit vai mazliet vairāk, pastūma savu iztukšoto šķīvi uz galda vidu. Viņš nebilda ne vārda, bet māte nekavēdamās uzlika uz tā otru pudiņu un atkal ņēma rokā mērces krūzi. Vecāki un māsa dziļā labvēlībā noraudzījās, kā viņš iznīcina biezo, trekno pudiņu."

Lūk, atkārtošanas vērta recepte!

Dāmu romānu stūrakmens, Mārgaretas Mičelas "Vējiem līdzi" ar slaveno ekranizāciju, aktuāls joprojām – dāmas grib slaidu vidukli kā Skārletai, Retu Batleru pie sāniem un par problēmām domāt rīt!

"Daži iedomājas, ka spēju lidot," mammīte norūca un čāpoja pa kāpnēm augšā. Viņa ienāca aizelsusies ar tāda cilvēka seju, kas sagatavojies cīņai un priecājas par to, Lielajās melnajās rokās viņa nesa paplāti ar kūpošiem ēdieniem – divas lielas, ar sviestu aplietas batātes, sīrupainas griķu pankūkas un lielu šķiņķa šķēli treknā mērcē. Redzot, ko mammīte atnesusi, Skārletas seja vieglu sapīkumu nomainīja spītība. Satraukumā viņa pavisam bija aizmirsusi mammītes dzelzs likumu, saskaņā ar kuru O'Hāru meitenēm pirms katrām viesībām vajadzēja tik pamatīgi paēst, lai ciemos vairs negribētos."

Varbūt slaidā vidukļa noslēpums ir griķu pankūciņas?

Uzreiz pēc iznākšanas Elizabetes Gilbertes romāns "Ēd, lūdzies, mīli" nonāca "The New York Times" bestselleru saraksta pirmajā vietā un iekaroja visvairāk pārdoto daiļliteratūras grāmatu sarakstu līderpozīcijas visā pasaulē. Romāna pirmā daļa veltīta Itālijai un ēšanai, un Itālijai ir, ko piedāvāt ne tikai amerikānietei, kura meklē sevi.

"Pasniedz tikai divu veidu picas – parasto un ar dubulto siera daudzumu. Nekā kopīga ar mūslaiku Dienvidkalifornijas picas pakaļdarinājumiem ar olīvām un saulē kaltētiem tomātiem. Mīkla – to es attapu tikai maltītes vidū – vairāk par jebkuru man līdz šim pazīstamo picas mīklu atgādināja indiešu naan. Tā ir mīksta, viegli košļājama un plastiska, taču neiedomājami plāna. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka picas garoza var būt tikai divējāda – plāna un cieta vai mīksta un bieza. Kā gan es varēju zināt, ka pasaulē pastāv garoziņa, kas vienlaikus ir plāna un mīksta? Pie visiem svētajiem! Plāna, mīksta, izturīga, plastiska, garda, sakošļājama, sāļa picas paradīze. Virsū ir salda tomātu mērce, kas, izkausējot svaigu mocarellu, veido krēmīgu un burbuļainu masu, un pa vidu tai iesprausts viens vienīgs bazilika zariņš, kas piešķir visai picai augu aromātu;tāpat kā žilbinoša kinozvaigzne viesu pulka vidū apveltī ar savu spožumu arī visus apkārtējos. Protams, šo izstrādājumu apēst ir gandrīz neiespējami. Jūs mēģināt nokost no sava gabala, plastiskā garoziņa salokas un karsts siers veļas kā aramkārta zemes nogruvumā, notraipot jūs pašus un visu ap jums, bet– vienkārši pamēģiniet to!"

Sakārojās picu? Ķeries klāt! Bet, ja ieinteresēja, kas ir indiešu "naan", tad te ir recepte soli pa solim, kā to pagatavot mājās!