Upurjēri, anšovi, desu zupas, cepeši ar ananāsiem un citi Lieldienu ēdieni

Klusajā sestdienā ģimenes dodas uz baznīcu, nesot pārtiku, kas tiks svētīta un ēsta nākamajā dienā. Svētīšanai tiek nestas arī Zurek sastāvdaļas. Zurek ir zupa, kuras pamatā ir rudzu milti, desa, burkāni, baziliks un citas garšvielas. To pasniedz izgrebtā karašā ar vārītām olām. Zupai esot skābena garša, un Lieldienu laikā tā ir ļoti populārs ēdiens.

Fanesca ir vairāk nekā zupa, – tā ir arī Ekvadoras kultūras mantojums. Tās sastāvdaļas nāk no visiem valsts reģioniem, un šī iemesla dēļ ēdiens atspoguļo ēdienu daudzveidību un Ekvadoras iedzīvotāju vienotību. Receptē ir zivis, piens, siers, pupiņas, kviešu milti, ķiploki un 12 veidu graudi, kas simbolizē 12 Jēzus Kristus apustuļus.

Francijas Lieldienu ēdienkartes pamatā ir sarkanā gaļa, atšķirībā no daudzām valstīm, kas dod priekšroku zivīm. Francūži galdā liek jēru. Tā gaļa valda absolūti visur, un iemesls ir pašā reliģijā. Tas simbolizē Kristu, Dieva jēru, kurš upurēja savu dzīvību, lai glābtu pasauli. Upuris tiek atkārtots katru gadu, Lieldienu svētdienā gatavojot Le Gigot d'Agneau Pascal – jēra stilbu, ko pasniedz ar pupiņām un kartupeļiem.

Brazīlijā ir ierasts ēst mencu ēdienus, ko ieviesuši portugāļi. Viena no visizplatītākajām receptēm ir Bacalhoada – zivis, kas pagatavotas ar dārzeņiem. Brazīļi ir iedvesmojušies arī no citām tradicionālām portugāļu receptēm, ko liek lietā, gatavojot Lieldienu pusdienas.

Amerikāņu galvenā Lieldienu maltīte ir vakariņas. Galdā tiek celts šķiņķa cepetis ar saldu garšu. (Tad redz, kā radušās picas ar ananāsiem!) Lai panāktu šo efektu, cepeti karamelizē ar brūno cukuru vai medu, dažkārt to pārklāj ar ananāsu šķēlītēm. Arī zemesriekstu sviests ar krāsainiem cukura kūku rotājumiem nav neparasta mērce pie amerikāņu Lieldienu cepeša.

Šis ir tipisks Lieldienu ēdiens, ko Meksikā sāk ēst jau gavēņa laikā. Kapirotada ir maizes pudiņš ar augļiem, kura recepte mainās atkarībā no reģiona. Taču dažas sastāvdaļas tajā ir ir obligātas: maize, augļi, krustnagliņas un kanēlis. Šis ir ēdiens, kas simbolizē Jēzus krustā sišanu: maize simbolizē ķermeni; kanēļa standziņas – krustu, un krustnagliņas, protams, naglas.

Viens no Somijai raksturīgajiem Lieldienu ēdieniem ir mämmi – deserts, kura pamatā ir rudzu milti, iesals, melase (faktiski iesala ekstrakts), ūdens, sāls un apelsīna miziņa. Tas prasa laiku, lai pagatavotu šo saldēdienu, paiet 3 līdz 4 dienas, līdz tas ir nobriedis un gatavs. Steidzīgākie somi šo desertu pērk gatavu veikalos. Parasti to ēd Lielajā piektdienā, pasniedzot ar pienu vai krējumu.

Čakapuli ir tipisks gruzīnu Lieldienu ēdiens. Tas ir jēra gaļas sautējums, kur jēra gaļa sautēta baltvīnā, pievienojot daudz dažādu zaļumu: estragona lapas, tkemali (zaļās plūmes), maurlokus un zaļos piparus. Čakapuli ēd karstu kopā ar maizi. Lai gan to var lietot uzturā visu gadu, vispopulārākais tas ir pavasarī, Lieldienu laikā, kad plūmes vēl nav nogatavojušās.

Nedēļā pirms Lieldienām Kipra smaržo pēc bārbekjū. Lieldienu svētdienā visi ēd souvla – tas ir jēra gaļas iesms, ko Kipras iedzīvotāji ēd pusdienās Lieldienu svētdienā. Tāpat kā daudzās citās zemēs un kultūrās, arī Kiprā šāda veida gaļas ēšana ir veids, kā godināt Dieva jēra upuri.

Kā jau Karību jūras reģiona valstij pienākas, populārākais Jamaikas Lieldienu ēdiens ir gatavots no zivīm. Pēc apcepšanas zivis marinē pikantā mērcē, kas gatavota no baltajiem sīpoliem, burkāna strēmelītēm un paprikas. Eskovičs tiek pasniegts Lielajā piektdienā ar baltajiem rīsiem vai tradicionālo maniokas maizi.

Marinētas siļķes, anšovi un citas izteiksmīgi pagatavotas zivis Zviedrijā ir populārs visos svētkos un tiek gatavotas dažādos variantos, ar garšvielām, krustnagliņām un sīpoliem vai sinepēm. "Janssons frestelse" (Jansona kārdinājums) ir krēmīgs un garšās spēcīgs kartupeļu un ķilavu vai anšovu sacepums, ko ceļ galdā gan Ziemassvētkos, gan Lieldienās.