Jaunais 'Vincents' šefpavārs Uvis Janičenko: nekāpšu Mārtiņa Rītiņa kurpēs

Nevēlos iekāpt Mārtiņa kurpēs

Droši vien sākt darbu restorānā, kas visiem asociējas ar Mārtiņu Rītiņu, nemaz nav viegli...

Nevēlos iekāpt Mārtiņa Rītiņa kurpēs, un tas arī nav iespējams. Mēs katrs esam personība, un līdzināties kādam citam nav nepieciešams. Apzinos, ka būs cilvēki, kas salīdzinās un kritiskāk to visu vēros. Neteikšu, ka tā ir nasta, bet tā ir ļoti liela atbildība un reizē – ļoti laba platforma, kur man kopā ar restorānu augt un attīstīties. Uz pamatiem, ko Mārtiņš ir gandrīz 30 gadus būvējis, būvēsim tālāk. Nekādu revolūciju netaisīšu un sienas ārā negāzīšu – tā būs nevis revolūcija, bet evolūcija. Mana vēlme ir attīstīties – gan pašam, gan kopā ar komandu.

Esmu arī neizsakāmi pateicīgs zvaigznēm, ka man ir tāda iespēja. Atbildība ir liela. Jāstrādā. Tas teiciens par tiem talanta un darba procentiem ir patiess, vēlme strādāt man ir, un arī līdzšinējo pieredzi esmu krājis, lai liktu lietā Latvijā. Jau aizbraucot uz Kopenhāgenu mācīties, zināju, ka pēc kāda laika atgriezīšos.

Esmu strādājis "fine dining" restorānos, kas pasaulē bijuši dažādās TOP listēs. Industrijas pavāri labi zina šīs vietas. Pagātne ir pagātne, bet tā ir laba platforma, kur varu sevi parādīt. Skaidrs, ka pavārmāksla ir nebeidzams stāsts un nebeidzama attīstība. Prestižajā restorānu topā "San Pellegrino 50" vairākus gadus pēc kārtas augšgalā bija Kopenhāgenas restorāns "Noma", kuram ir vairākas Mišelina zvaigznes un kurš 2010. un 2011. gadā tika atzīts par pasaules labāko restorānu. Pēc dažiem gadiem viņi veco restorānu slēdza, mainīja atrašanās vietu un uzbūvēja pilnīgi jaunu restorānu, un nepilnu gadu pirms pandēmijas vēra durvis. Tas lieliski raksturo to, cik svarīgi ir nepārtraukti attīstīties, nevar gulēt uz lauriem. Arī es negrasos gulēt uz Mārtiņa sasniegumiem.

Ilgi nedomājāt, kad saņēmāt piedāvājumu?