Lieldienu 'bestselleri' top! Ko dara citi? Ieskatāmies virtuvēs!

Daudzās virtuvēs Lieldienu rosība jau sākusies, daudzās lielā olu krāsošana, rasola kapāšana, cepeša iesvaidīšana ar visādiem labumiem un citi darbi tikai sākas. Milti pa gaisu un lai Dieviņš un visi Lieldienu zaķi stāv mums klāt – šodien viss notiek! Bet mierīgi, mierīgi un bez stresa – neko īsti nevar nokavēt, un Lieldienas ir prieki, tāpēc arī pa virtuvi labāk šiverēt priecīgi. (Nu, maizi mīcot, gan var no sirds apskaisties – tad labāk rūgst!)

Arī laukā šodien jāiet paķert sauleszaķus, nostaigāt kādu kilometru (pa virtuvi norikšotie neesot īstie), dabūt kādu Lieldienu vasaras raibumu skaistumam un kādu pavasara zālīti un puķīti olu vārīšanai, lai smuki raksti sanāk. Kā teica kāda mana draudzene: "Lieldienas jau nav Ziemassvētki. Tad cept un vārīt var līdz bezsamaņai. Lieldienās pietiek ar vienu diviem "bestselleriem", lai spēks spriņģot pa āru un šūpoties!"

Katrai saimniecei savs Lieldienu repertuārs un katrās mājās savas ēšanas un svinēšanas tradīcijas. Katros svētkos jau uz mirkli ienāk galvā ķecerīga doma: nu cik var taisīt vienu un to pašu, varbūt šogad visu darām citādāk? Bet tad jau nāk arī apjausma, ka, lai cik tas banāli neskanētu, tradīcijās tiešām ir spēks, un Lieldienās gribas visu to pašu ko vienmēr – visas tās pašas garšas. Taču neviens jau nav aizliedzis pie visa tradicionālā pielikt ko jaunu klāt vai aizņemties kādu ideju no radiem un draugiem!

Ko tad mīļie radi un draugi šodien dara savās virtuvēs? Apjautājos, kamēr kādam vēl laiks, jauda un tehniskas iespējas atbildēt (ar abām rokām mīklā telefonu vis rokā vairs nepaņemsi!) Tātad: kas ir tas ēdiens, bet kura Lieldienās nu nekādi? (Olas Lieldienās, protams, ir ārpus saraksta, laba un ļauna un visa.) Un, ziniet, ko? Tas pats vecais labais Lieldienu repertuārs šajās dienās skan, līst, birst, virst, vārās, burbuļo, marinējas, rūgst, cepas un visādi citādi gatavojas gandrīz visās virtuvēs! Un ne jau tāpēc, ka mums būtu bail no eksperimentiem vai jaunām garšām – šķiet, ka Lieldienas ir laiks, kad tradīcijas un gadiem pārbaudītās lietas ir tieši tas, kas ienes dvēselē mieru un mājās prieku un jaukas un gaidītas garšas un smaržas.

Pīrāgi – kas gan ir svētki bez pīrāgiem! Tos cepam Ziemassvētkos, Lieldienās, Jāņos, jo nu – kā bez pīrāgiem?

Ilma saka: "Lielajam Lieldienu galdam no katras ģimenes ligzdas tiek gādāts kaut kas savs. Man parasti uztic pīrādziņu cepšanu. Ģimene liela, pīrādziņiem ar kūpināto gaļu jābūt daudz."

Monika: "Atkal cepšu savus pīrāgus, bet ir pasūtījums – lai pildījumam būtu sālītais speķis." Sālīto speķi meita un znots iemīļojuši, tagad prasa cept tikai tādus!

Monikas Zīles pīrāgu recepte slavena visā Latvijā – tā tiek nodota tālāk, gan uz lapiņām rakstīta, gan mutvārdos, pa laikam tā tiek publicēta internetā, bet labs labu nemaitā, kuram nu šodien laiks interneta dziļumos smalstīties, tāpēc publicējam Monikas recepti vēlreiz, tūlīt un tepat.

Glāzē uzsildīta piena izšķīdina apmēram 40 gramus svaiga rauga, trīs ēdamkarotes cukura, nepilnu tējkaroti sāls. Pievieno 100 gramus izkausētu sviestu un 100 gramus cepšanai domāta margarīna. (Margarīns piešķir mīklai elastību.) Iejauc 600 gramus miltu. Dažreiz vajag mazliet vairāk, ja milti nebriest. Gatavā mīkla ir atsperīga, nelīp pie rokām un trauka. Mīklu uz apmēram 20 min noliek vēsumā, piemēram, ledusskapī. Tur mīkla smuki uzrūgst. Ņem pa bumbulim, izrullē nosacītā aplī, to sadala segmentos, veidojot trīsstūrus. Lielums pēc gaumes. Uz platākā gala liek pildījumu, piespiež maliņas, sarullē, kārto uz plāts ar deguntiņu apakšā, uzsmērē olu, cep 180 -200 grādos brūnus.

Pasha ir ēdiens, kas daudziem saistās ar saldām un mīļām bērnības atmiņām. Džuljeta atceras: "Savulaik babiņa gatavoja pashu. Trekna gan un salda, bet babiņai sanāca ļoti garšīgi."

Citur atkal pashu gatavo katrās Lieldienās, jo kurš tad nezina, ka Lieldienās kalorijas neskaitās!

Biezpiena bumbiņas, plātsmaize, ķimeņmaizītes, apaļās biezpienmaizītes, pat pankūkas – lielas un apaļas, viss, kas salds un apaļš, ir labs un gards Lieldienu galdam!

Protams, viss griežas ap olām, tāpēc labs viss, kas der pie tām, ar tām, uz tām, jo neba jau pliku oliņu ar sāli ēdīsi!

Ausma stāsta: "Brokastīs kopā ar olām ir dažādas ķilavas, krējuma-sinepju u.c. paštaisītas mērces uz krējuma bāzes, dzeltenā paprika un tomāti." Kristas mājās arī Lieldienu brokastīs olas ir goda vietā: Ēdam visu ko, kas labi der klāt olām: siļķi, garneles, avokado, spinātus, mikrozaļumus."

Inese savukārt gatavo savus īpašos salātus, ko ģimene ēd tikai Lieldienās: burkāni, lociņi un marinēti gurķi. Te laikam recepte būs jāizprasa, izklausās ļoti ņipri salātiņi!

Ja runājam par "sāļo galu", tad nākas konstatēt, ka bez rasola un siļķes kažokā jau nu arī nevarēs – ir jākapā un jākapā!

Māris: "Uz laukiem braucot Lieldienās, ir skaidrs, ka rasols būs sagriezts vašbļodā, un siļķe kažokā būs sataisīta tā, ka to varēs ēst visas Lieldienu brīvdienas, un ar katru dienu tā paliks labāka un labāka."

Rihards, pāris gadus precēts vīrs, arī atzīst, ka visas izēšanās atstāj uz radu ciemošanos: "Mēs nesarežģījam. Lieldienās ēdam, ko gribam, pagājušajās Lieldienās, ja atceros, pasūtījām suši. Tāpat skaidrs, ka pirmajās Lieldienās brauksim pie mammas uz laukiem un tur mūs sabaros ar karbonādēm un pīrāgiem."

Runājot par Lieldienu pusdienām, pie galda arī valda tradīcijas. Martas ģimenē vienmēr tiek ēsts jērs kādā no iespējamām formām. Ilze savukārt sacep karbonāžu kalnu. Savukārt Baibas Lieldienu pusdienu ēdieni ir plovs un manti – vīra patēvs no tās puses. "Manti ir tādi kā hinkaļi, tikai ar kapāto gaļu. Vidusāzijas ēdiens, mēli var norīt, ja labi pagatavo," Baiba paskaidro.

Sintija saka: "Mana vīramāte katras Lieldienas kopā ar vīramāsu gatavo supergardas Vecrīgas. Savukārt es eju uz baznīcu, pasvētu oliņas, tagad arī "Helmans" majonēzi un Ķelmēnu rupjmaizi."

Ilze stāsta: "Svieteiba brokastīs. Baznīcā pasvētīti produkti (maize, sāls, sviests, liesa gaļa, nekrāsotas olas), pēc tam tikai pārējais ēdiens. Nezinu, varbūt manas ģimenes saprašana par kristīgo un pagānisko - nesavienojami, kaut paralēli. Zinu, ka izbrīnījos, Hamburgā Lieldienās vērojot, kā luterāņu dievkalpojumā notiek gājiens pa baznīcu, kurā aiz krusta tiek nests grozs ar krāsotām olām un... zaķi. Latgalē tobrīd neiedomājami, jo tā būtu Vissvētākā Sakramenta vieta procesijā."

Oļegs par savas ģimenes Lieldienu brokastīm: "Lieldienu maize no kviešu miltiem (маца) un vīns."

Lieldienās vienmēr ir tradīciju murskulis, vienam zaķi, citam baznīcas rituāli, vēl kādam viena kārtīga grila ballīte ar šūpošanos un olu meklēšanu dārzā... Bet, lai cik dažādi mēs būtu, galu galā jau viss beidzas pie galda, mierā un priekā baudot ēdienu, pavasara atgriešanos un ģimenes kopā sanākšanu.

"Tasty" novēl priecīgas, ģimeniskas un gardas Lieldienas! Dalāmies ar raibu raibām idejām Lieldienu galdam – te katrs var atrast gan savus Lieldienu tradicionālos ēdienus, gan iedvesmoties izmēģināt ko jaunu!