Foto: Maija Pohodņeva
Pirmās sērapiepes parādījušās dārzos, parkos un mežos! Burvīgā, ne ar ko nesajaucamā sēne kā dzeltenas celtniecības putas vai kā maigi oranži vēdekļi priecē acis un zinātājiem – arī vēderus! Sēņu karbonādes liekas jau pierasta lieta – lūk, rakstnieces un dabas pazinējas Maijas Pohodņevas foto stāsts un pašas pārbaudītas receptes, kā meklēt un kā interesanti pagatavot sērapiepi!

Maija Pohodņeva sērapiepi dēvē par maija un jūnija mežu karalieni. "Laba un ēdama sēne, kas tikai šķiet eksotiska," saka Maija. "Pareizi, laikā ievākta un sagatavota – bauda garšas kārpiņām. Turklāt ēdiens nav tik populārs, lai nezinātājs uzreiz atminētu to, kas tas ir. Tad arī maltīti var pārvērst piedzīvojumā."

Jo dziļāk mežā...

...jo vairāk sērapiepju? Ne vienmēr, bet viens ir skaidrs: sērapiepes, tāpat kā citas sēnes ēšanai var ievākt nomaļās vietās, kur tās nav uzsūkušas izplūdes dūmus un citas urbānas netīrības gaisā. Acu priekam – cita lieta, sērapiepe var pārsteigt jebkur! Taču ēšanai seni dārzi, parki, meži, brikšņi būs labu labās vietas.

Garšīgākās sērapiepes aug brikšņos uz nokritušiem lieliem ozolu stumbriem. Tām, kuras atrodas uz lieliem augošiem kokiem, grūti tikt klāt, jo parasti sēne ir augstu.

Foto: Maija Pohodņeva

Skaista, liela, bet pārāk augstu. Starp citu - man nemaz pārāk negaršo tās, kuras aug uz citiem kokiem. Uz ozoliem augušās ir skābenas, ar citronīgu garšu, uz citiem kokiem augušās var būt arī mazliet rūgtenas.

Foto: Maija Pohodņeva

Svaiguma pazīmes: sērapiepe ir koša, pufīga, mīksta.

Foto: Maija Pohodņeva

Ja paveicas, grozs pilns acumirklī!

Foto: Maija Pohodņeva

Pārgriežot sērapiepepes ir koši, koši dzeltenas, maigas un mīkstiņas. Konsistence atgādina jaunas baravikas kātu.

Un tagad sākas piedzīvojuma otra daļa: gatavojam sēra piepes čipsus un sēra piepi sarkanvīnā!

Sēra piepju čipsi jeb kraukšķīši ar krējumu


Čipsu pagatavošana: notīra sērapiepes, sagriež smalkās šķēlītēs. Cep lielā eļļas daudzumā. Cep strauji, uz spēcīgas uguns, regulāri apmaisa.

Foto: Maija Pohodņeva

Kad gatavi, sērapiepju gabaliņi kļūst mazliet kraukšķīgi. Saliek uz papīra dvieļa, lai notek liekā eļļa. Apsāla. Uzmanību – kalorijām ļoti bagāts ēdiens! Bet apstāties – neiespējami...

Foto: Maija Pohodņeva

Sērapiepes sarkanvīnā


Sērapiepes sagriež nelielos gabaliņos, sautē uz lēnas uguns ar sarkanajiem sīpoliem, pēc brītiņa pielej sarkanvīnu.

Foto: Maija Pohodņeva

Vīnu iesaku izvēlēties saldāku, jo pašas sēnes ir skābenas. Sāļais, saldais un skābenais kopā rada vienreizēju garšas buķeti.

Foto: Maija Pohodņeva

Sautējam zem vāka uz lēnas uguns apmēram 20-30 minūtes. Smaržo dievīgi! Un garšo arī!

Foto: Maija Pohodņeva

Kurš nezinātājs pateiks kas tas ir? Sēnes? Gaļa? Kā tāds jūras nezvērs... Sērapiepes ir pārsteidzošas sēnes! Vien jāatceras: ja nekad nav baudītas, jāsāk ar mazumiņu, kā jau viss jaunais. Ja iegaršosies, tad sērapiepju meklēšanas un gatavošanas piedzīvojumā var doties līdz pat jūnija baigām, un arī vasaras otrajā pusē vēl var palaimēties. Lai aizraujoši garšas piedzīvojumi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!