Mūsdienās, kad receptes atrodamas tīmeklī, gatavošana pēc pavārgrāmatām kļūst tikpat reta kā vēstuļu rakstīšana ar roku un sūtīšana caur pastkasti. Taču, paveroties grāmatnīcu plauktos, tā nešķiet. Pavārgrāmatas tiek izdotas un ne mazums. Plauktos rindojas gan grāmatas ar bērnības receptēm, gan vegāniskas, gan cittautu, gan sentēvu.
Manā grāmatplauktā cita pie citas rindojas gan no omes mantotās, gan draugu dāvātās, gan pašas iepirktās. Cik receptes no grāmatām esmu pagatavojusi? Hmmmm... Jāatzīst, ka ļoti maz. Tās stāv plauktā, ir izšķirstītas, esmu nolēmusi, ka kādreiz pagatavošu, bet tā tas arī palicis. Visbiežāk laikam lietoju vairāk nekā pusgadsimtu senās pavārgrāmatas, jo tur varu atrast "irbīšu" recepti, tādu, kādu taisīja ome. Otra visbiežāk izmantotā grāmata ir tā, kur soli pa solim sabildēts gatavošanas process– tas iedrošina un liek noticēt, ka recepte var izdoties!