Ukraiņu borščs iekļauts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

Sākoties karam, un patiesībā jau ilgi pirms tā, cīņa bijusi par visu: ne tikai par to, kam pieder Krima, kam pieder Čūsku sala, bet arī par to, kam pieder borščs. Ukraiņi negrasās atdot neko – arī boršču ne. Uz Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka borščs ir viens no krievu kulinārijas simboliem, Ukrainas valdība iesniedza oficiālu lūgumu UNESCO boršča tradīciju iekļaut Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Nu tas ir oficiāli: ukraiņu boršča tradīcija pieder cilvēcei un ir UNESCO aizsardzībā.

UNESCO paziņojis ka lūgums izskatīts kā ārkārtas steidzamības gadījums un lēmums tika apstiprināts pēc paātrināta procesa, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un kara radītās negatīvā ietekmes uz šo tradīciju.

UNESCO mājas lapā teikts: “Gatavošana aizsākusies gadsimtiem senā pagātnē un ģimenēs tiek nodota no paaudze paaudzē, iesaistot gatavošanā bērnus. Ukrainas borščs, kas ir viesmīlības izpausme, pie galda apvieno dažāda vecuma, dzimuma un izcelsmes cilvēkus. To izmanto arī rituālās praksēs, piemēram, Podiljas reģionā, kur trešā kāzu diena ir saglabājusi savu rituālo nosaukumu "do nevistky – na borshch", kas nozīmē "pie vedeklas ēst boršču". Tas tiek slavēts pasakās, tautasdziesmās un sakāmvārdos un tiek uzskatīts par dzīvesveida un identitātes marķieri.”

UNESCO arī atzīmē, ka tradīcijas dzīvotspēju kopš bruņotā konflikta sākuma 2022. gada februārī apdraud dažādi faktori, gan cilvēku pārvietošanās, kas izrauj viņus no kopienām un kultūras konteksta, gan tas, ka apkārtējās vides un tradicionālās lauksaimniecības iznīcināšana nav ļāvusi kopienām piekļūt vietējiem produktiem, piemēram, dārzeņiem, kas nepieciešami ēdiena pagatavošanai. “Neskatoties uz šīm grūtībām, kopienas visā Ukrainā ir apvienojušās ap elementu,” pausts UNESCO mājaslapā.

Mājas lapā “UNESCO Latvijas dārgumi” skaidrots: “Nemateriālais kultūras mantojums ir pasaules kultūras daudzveidības pamatā un tam ir būtiska loma kopienu identitātes un piederības sajūtas veidošanā. Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauj izcilākās liecības par šī mantojuma izpausmēm: paražas, rituālus, spēles, svētkus, tradicionālās amatniecības prasmes, mutvārdu izpausmes un zināšanas par dabu un Visumu. Šī saraksta mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par nemateriālā kultūras mantojuma nozīmi, kā arī veidot pamatu starpkultūru dialogam par vērtībām.”

UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti seši Latvijas dārgumi: Strūves ģeodēziskais loks, Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija, suitu kultūrtelpa, Dainu skapis, Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Savukārt ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros šobrīd ierakstīti seši unikāli Latvijas produkti. Sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Jāņu siers ir iekļauti Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, Latvijas lielie pelēkie zirņi – Aizsargātas cilmes vietas nosaukumu reģistrā, Carnikavas nēģi un Rucavas baltais sviests – Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.