Nē, nu tiešām – kas mums visiem ir ar tiem kabačiem? Skaidrs, ka šie, knapi 500 gadu vecie, no Eiropas ienākušie dārzeņi, nav nekāda gadsimtiem sena parādība latviešu dārzos un virtuvēs. Bet tagad šo jautājumu agrāk vai vēlāk uzdod ne tikai omīte, kad taisies prom uz Rīgu, bet katrs cilvēks, kuram ir dārzs. Dažreiz pat nekas netiek jautāts. "Mums Baložos kaimiņi kabačus vienkārši noliek pie durvīm, neko nesakot. Un tad ir kauns neņemt, jāņem!" stāsta mana draudzene Imanta.
- Nu, labi, mums laiks doties! Čau, līdz nākošajai reizei.
— Ilze Oz (@ilzbeth) July 28, 2022
- Pagaidi, es jums iedošu kādu kabacīti līdzi!
Kā saka mana draudzene Ilze, faktiski kabacis ir kā latviešu vientulības indekss. Jo vairāk augustā saņemto kabaču, jo augstāka indivīda sociālā iesaiste sabiedrībā.
Sācies gadalaiks, kad jūsu sociālā kapitāla indekss ir mērāms saņemtajos kabačos.
— Ilze Andresone (@ilze_krii) August 3, 2022
Ilzei, kuras dārzā kabači vienmēr aug griezdamies, ir sena un pamatīga kabaču dāvināšanas pieredze: "Man ir pieredze kabačus sūtīt gan ar autobusa šoferi, gan pakomātā, lai piedod visi pārvadātāji, bet vispār pakomātos sūta arī prusakus ķirzaku barošanai, ja kas, izlasīju vienā ķirzakmīļu grupā. Kas gan kabači pret prusakiem! Nav jau prusaks, neaizmuks. Un savu kabaci nedzird. Ja vajag, man ir."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
