Cūku pupu stāsti: kā vārām, kā ēdam, ko piedzeram un par ko domājam

Cūku pupu pākstis teju skrien ārā no katla, tāpēc uz vāka kāds uzlicis akmeni, kas katrā lauku virtuvē vienmēr pa rokai – balsts gan katla vākam, gan gurķu, gan kāpostu skābēšanai. Un tad tās ar lielo putkaroti tiek izzvejotas no katla un lielā kaudzē, vēl karsti kūpošas, sakrautas lielā šķīvī blakus šķīvītis ar sāli... Dievu ēdiens! Un apkārt savējie, laimē un priekā, un katram priekšā aug arvien lielāka tukšo pākšu kaudzīte.

Cūku pupu ēšana daudziem ir ģimenes kopā sanākšana tradīcija. Ausmas ģimenē tas notiek tā: "Novārām lielā katlā ar visām pākstīm, pieberot saujiņu sāls, nokāšam ūdeni, tad ar visām pākstīm saberam lielā bļodā un ļaujam, lai drusku atdziest. Tad sadalām pa šķīvjiem, un tālāk katrs lupina un dara, kā vēlas. Piedzeram pienu. Tas parasti notiek pie āra galda, kur parocīgāk."