"Esmu padomju laika bērns, un padomju laikā produktu pieejamība bija visai ierobežota, tāpēc, ja gribēji garšīgi paēst, nācās vien apgūt virtuves noslēpumus. Garšīgi ēdieni tapa burtiski ne no kā, jo pieejami bija tikai pamatprodukti, kuriem reizēm pievienojās kāda deficīta prece, piemēram, konservēti zaļie zirnīši vai vītināta desa. Gatavot mīlošo sieviešu Bībele bija Antoņinas Masiļūnes pavārgrāmatas un "Garšīgi un veselīgi ēdieni", labākās receptes tika ar bijību nodotas no vienas saimnieces otrai.
Kūpinātas vistas un ananasu salāti, krabju gaļas salāti un kārtainie salāti ar vārītu desu skaitījās šiks un kulinārā izvirtība. Jebkura sevi cienoša saimniece prata uzcept vēja kūkas un uzkult majonēzi, uzburt svētku cepeti no nesaprotamas cūkas liemeņa daļas. Karbonādes (ar vai bez majonēzes restītes) un rasols tika celti galdā tikai svētkos, ikdienai atstājot dažādās variācijās pagatavotus kartupeļus, bietes, kāpostus, burkānus un, ja izdevās dabūt, tad gaļu un zivi, lietā tika laisti arī zivju konservi un "tušonka". Pārsvarā ēdiena pagatavošanai tika izmantotas visai sportiska izskata zilkājainas, kārnas vistas, buljona kaulu izlase, kurai bija klāt kāds kriksis gaļas, no kura tad varēja pagatavot vai nu pildītās pankūkas, buljona pīrādziņus vai kādu sautējumu, trekna cūkgaļa, no zivīm – heks, svaigas brētliņas, karpas. Dažādu variāciju piena zupas un biezputras. Protams, arī dārza un meža veltes, kuras bija pieejamas tikai sezonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
