Vēstule no virtuves: Palīgs vai putekļu krājējs?

Es, kā cilvēks, kuram rosīšanās virtuvē nav sveša, paliku sarunas varā vēl vairākas dienas un sāku pārcilāt savus virtuves palīgus ne tikai domās, bet arī realitātē.

Sākšu ar to, ka man ļoti patīk izmēģināt dažādus jaunievedumus, tajā pašā laikā esmu diezgan konservatīva. Kā tas ir? Tas ir tā, ka virtuves palīgus ieviešu, bet cenšos izvēlēties tādus, kuri "mani nekomandēs". Kad uzsāku dzīvi ārpus vecāku mājām, manā rīcībā bija vien pāris alumīnija katliņu, čuguna panna un rīve. Mans pirmais lieliskais pirkums skaitījās panna ar teflona pārklājumu, kuras nepiedegšanas gaitas beidzās ar to, ka ciemos atbraukusī ome to noberza tīru un spodru, gluži kā anekdotē. Dīvainā kārtā šis fakts mani drīzāk iepriecināja nekā apbēdināja, jo tas man pavēra iespēju beigt žmiegties un nopirkt jaunu, daudz krutāku pannu.