Es, kopš bērni aizdevušies savās gaitās, dzīvoju viena, manām draudzenēm ir kuplas un mazāk kuplas ģimenes. Aizķēra mani frāze: "Kas tad tev nekaiš? Dzīvojot vienam jau nu ēšanas izmaksas nav diži lielas!". No vienas puses – jā, tā ir taisnība, bet no otras – arī tad, ja dzīvo viens, ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik racionāli saimnieko. Piekrītu, ka sauja griķu vai grūbu neizmaksā daudz, tomēr to gatavošana aizņem tikpat ilgu laiku (nodedzina tikpat daudz elektrības vai gāzes), cik viena kilograma pagatavošana. Tāpēc izlēmu nedaudz kliedēt mītu par vientuļnieka "zaļo dzīvi" un pastāstīt savus ēšanas paradumus, varbūt kādam tie liksies interesanti.
Galvenais vientuļnieka ēdienkartes klupšanas akmens ir daudzveidība, pareizāk sakot – ierobežotā iespēja katru dienu ēst svaigi pagatavotu ēdienu. Ir jāprot gatavot nelielas porcijas, kas ne vienmēr ir iespējams un ne vienmēr atmaksājas izmaksu un arī laika ziņā. Reizēm izdevīgāk ir kāroto ēdienu baudīt kafejnīcā vai nopirkt veikalā jau gatavu. Padalīšos ar ēdieniem, kurus man izdevīgāk gatavot mājās un kurus – nopirkt gatavus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
