Vientuļnieka ēdienkarte jeb pārdomas par to, cik izdevīgi ir gatavot, dzīvojot vienam

Es, kopš bērni aizdevušies savās gaitās, dzīvoju viena, manām draudzenēm ir kuplas un mazāk kuplas ģimenes. Aizķēra mani frāze: "Kas tad tev nekaiš? Dzīvojot vienam jau nu ēšanas izmaksas nav diži lielas!". No vienas puses – jā, tā ir taisnība, bet no otras – arī tad, ja dzīvo viens, ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik racionāli saimnieko. Piekrītu, ka sauja griķu vai grūbu neizmaksā daudz, tomēr to gatavošana aizņem tikpat ilgu laiku (nodedzina tikpat daudz elektrības vai gāzes), cik viena kilograma pagatavošana. Tāpēc izlēmu nedaudz kliedēt mītu par vientuļnieka "zaļo dzīvi" un pastāstīt savus ēšanas paradumus, varbūt kādam tie liksies interesanti.

Galvenais vientuļnieka ēdienkartes klupšanas akmens ir daudzveidība, pareizāk sakot – ierobežotā iespēja katru dienu ēst svaigi pagatavotu ēdienu. Ir jāprot gatavot nelielas porcijas, kas ne vienmēr ir iespējams un ne vienmēr atmaksājas izmaksu un arī laika ziņā. Reizēm izdevīgāk ir kāroto ēdienu baudīt kafejnīcā vai nopirkt veikalā jau gatavu. Padalīšos ar ēdieniem, kurus man izdevīgāk gatavot mājās un kurus – nopirkt gatavus.

Mājās izdevīgi gatavot ir jebkuru ātri pagatavojamu ēdienu, kuru ir iespēja gatavot mazākā daudzumā, ar mazāku enerģijas un laika patēriņu. Piekritīsiet, ka, piemēram, vesela cepta vista lielākai ģimenei ir vienai, divām ēdienreizēm, savukārt vientuļnieks to var ēst pat nedēļu. Apniks! Tāpat neatmaksājas laiks, ko ieguldu, gatavojot sarežģītus ēdienus ar daudzām sastāvdaļām, jo tur ļoti maz ko var "noīsināt", lai samazinātu porcijas daudzumu. Tāpēc vistas cepešus, viltotās irbītes, cūkas gurna cepeti un karbonādes arī es ēdu kafejnīcā. Tā vienkārši ir izdevīgāk – paņem porciju, apēd un miers. Nav jādomā, ko darīt ar pāri palikušo putna vai cita zvēra ķermeņa daļām. Tāpat esmu atteikusies no soļankas un skābu kāpostu sutināšanas mājās. Mazu daudzumu uztaisīt (soļanka) ir neiespējami, bet sutināšana ir ilga. Mājās gatavotie gaļas un dārzeņu sautējumu ir izdevīgāki, tāpat kā kartupeļi, makaroni, graudaugi. Ar pākšaugiem jau ir sarežģītāk, ja tos mērcē un vāra, tas, manuprāt, neatmaksājas un izdevīgāk ir pirkt vai nu konservētus, vai vakuumā iepakotus. Kafejnīcā ēst dārzeņu/gaļas sautējumu es izvairos – cenas ziņā neatmaksājas, turklāt, nereti tiem ir pievienots par daudz taukvielu un sāls. Ļoti novērtēju to, ka var nopirkt nelielu daudzumu gaļas, jo vientuļniekam pagrūti ir arī tādā ziņā, ka jāgatavo tikai sev un tas reizēm izjauc nodomus gatavot vienu vai otru ēdienu, kura sastāvdaļas nav izņemtas no saldētavas. Vai tieši otrādi – ir izņemtas, bet es izdomāju, ka šodien šo ēdienu nevēlos.

Mājās noteikti izdevīgāk ir gatavot zaļos salātus: gurķi, tomāti, redīsi, dažāda veida salāti, kāposti, puķkāposti, gan ar krējumu, gan ar eļļu/etiķi – šos nekad neatmaksājas pirkt kafejnīcā vai veikalā! Ko nevar teikt par rasolu, siļķi kažokā, gaļas salātiem, mēles un citiem "gruntīgajiem" salātiem. Pat tad, ja ļoti vēlas uztaisīt maz, – tas neatmaksājas! Lētāk un ātrāk būs vai nu paēst kafejnīcā, vai nopirkt veikalā jau gatavus.

Zivis mājās izdevīgi gatavot tikai tad, ja tās ir nelielas vai tas ir lielākas zivs gabals. Sālītu lasi pērku gatavu, sviestmaizes tiesai. Neatmaksājas ņemt veselu lasi "uz atlaidēm". Jāpielāgojas ir arī, gatavojot zivi dārzeņu marinādē un vārot zivju zupu.

Pēc maniem novērojumiem, vienīgais miltu ēdiens, kuru vientuļniekam atmaksājas gatavot mājās – tās ir pankūkas. Tāpēc dažādi kēksiņi, pīrādziņi un kūciņas tiek gatavoti tikai tad, ja gaidāmi viesi vai pati taisos doties ciemos. Pārējā laikā manu kāri pēc konditorejas izstrādājumiem pilnībā apmierina kafejnīcu sortiments. Daudz lētāk un ātrāk!

Arī deserti nav īsti iekļaujami vientuļnieka ēdienkartē. Jābūt ļoti izdarīgam, lai pagatavotu tos pavisam nelielā daudzumā.

Interesanti ir tas, ka vientuļnieks, kurš gatavo mājās, gribot negribot ēd veselīgāk, jo lētāk un ātrāk pagatavojamie ir dārzeņi, putna gaļa un zivis, graudaugi. Nenoliedzami – pluss būt vientuļniekam ir arī tas, ka var gatavot to, kas pašam patīk, kad patīk un kā patīk, vai vispār iet ēst ārpus mājas, neatkarīgi no mājinieku vēlmēm. Tomēr jāteic, ka nav gan tā, ka vientuļnieka ēdienkarte ir lētāka un gatavošana nav tik laikietilpīga, allaž ir jāaizdomājas - vai būs izdevīgi gatavot to ēdienu, kuru ir sakārojies!