Vai var būt kas franciskāks par bageti – vienkāršo baltmaizes kukulīti? Kā vēsta BBC, ik dienu Francijā tiek izcepti 16 miljoni bagešu, tomēr tradicionālās beķerejas piedzīvojot grūtākus laikus, jo jācīnās ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, lielveikalu ķēdēm un pieaugošo ierauga maizes popularitāti. Tomēr šonedēļ franču klasikas piekritējiem ir par vienu svinību iemeslu vairāk, jo UNESCO iekļāvuši bagetes savā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā līdzās 600 citiem dalībniekiem, piemēram, Gajas plostnieku amata prasmēm un tradicionālajai tējas gatavošanai Ķīnā, Neapoles picai, beļģu alus kultūrai, Vidusjūras diētai un arābu kafijai.
UNESCO vadītāja Odrija Azulē skaidroja, ka "bagete ir ikdienas rituāls, maltītes strukturējošais elements, dalīšanās un prieka sinonīms". Ir svarīgi, ka šīs iemaņas un sociālie paradumi saglabājas arī nākotnē, uzsvēra Azulē.
Bagetes vēsture ir miglā tīta: daži pieļauj, ka šādas formas maize radīta pēc Napoleona pavēles – lai vieglāk būtu nest, bet citi uzskata, ka bagetes radušās vēlāk kā maltīte Parīzes strādniekiem, kas maizi lauztu no kukulīša bez naža pielietošanas. Bet, kā norāda BBC, vēl, viena versija, ka specifiski slaido kukulīša formu izdomājis kāds maiznieks Austrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
