Decembris ir teju gaidītākais un svētkiem piesātinātākais gada mēnesis, kad plašākā pulkā ar ģimeni, draugiem un kolēģiem baudām kopā būšanu pie bagātīgi klāta galda. Galdā tiek celti ēdieni un dzērieni tik bagātīgi, ka bieži vien pēc svētkiem paliek pāri. "Putnu fabrika Ķekava" pārtikas eksperti ir apkopojuši noderīgus padomus, kas palīdzēs būt ilgtspējīgākiem šajos svētkos un rast jaunas idejas, kā izmantot svētku galda pārpalikumus ikdienā, samazinot ēdiena izšķērdību.
Kopīga svētku maltīte – ne tikai sirds silti, bet arī samazina pārtikas atlikumus
Bieži, uzņemot viesus, mājas saimnieki ir sagatavojuši tik daudz daudzveidīgu gardumu, domājot par bagātīgi klātu svētku galdu, ka viesību beigās paliek vairāk ēdiena nekā mielasta dalībnieki ir spējīgi apēst pat vairākās dienās. Protams, vienmēr var paļauties uz to, ka viesi vēlēsies paņemt sev līdzi "ciema kukuli", lai nav jāraizējas par ēdiena gatavošanu nākamajā dienā. Taču saskaņā ar svētku etiķeti bez uzaicinājuma ņemt neattaisītu pārtiku, it īpaši to, ko viesi paši ir atveduši, nav pieklājīgi. Lai izvairītos no šādiem misēkļiem, ieteicams pirms svētkiem vienoties, kurš kādus gardumus sarūpē kopīgajai maltītei.
Der atcerēties, ka pirkumus nepieciešams plānot pirms došanās uz veikalu – padomājiet par cilvēku skaitu un to, cik spēsiet apēst paši un pārējie viesi. Lai iegādātos nepieciešamo daudzumu, atceries, ka vienai personai jāplāno vidēji 250 gramus gaļas bez kaula vienā porcijā.
Ko darīt ar neapēsto ēdienu?
Tieši Ziemassvētki ir tas laiks, kad galdā tiek celti dažādi ēdieni un gandrīz vienmēr ēdiens paliek pāri. Eksperti iesaka, kā rīkoties, lai līdzi paņemtie svētku gardumi nesabojātos un netiktu izmesti laukā:
- Esiet radoši ar produktu pārpalikumiem. Tā vietā, lai mestu tos prom, izmantojiet kā sastāvdaļu citu ēdienu pagatavošanai. Piemēram, buljona, sviestmaizes vai salātu pagatavošanai;
- Iepazīstieties ar ēdienu atkārtotas sildīšanas noteikumiem. Viens veids, kā izvairīties no saindēšanās ar pārtiku, ir pārdomāt, kā uzsildīt ēdienu. To vajadzētu uztvert kā "atkal gatavošanu", nevis tikai "uzsildīšanu";
- Pārtiku, kas ātri bojājas, ir jāuzglabā noteiktā temperatūrā, lai tā būtu droša lietošanā. Noteikti pārliecinieties, ka ledusskapī ir atbilstoša temperatūra – ieteicamā ir 4°C. Atcerieties, ka siltu ēdienu nedrīkst ievietot ledusskapī, tas radīs būtisku temperatūras paaugstināšanos ledusskapja iekšpusē. Kā arī, lai produkti ilgāk uzglabātos, augšējā plauktā novieto piena produktus un gatavās maltītes. Pārtikai, kas viegli un ātri bojājas, piemēram, augļiem un dārzeņiem, piemērotākais būs apakšējais plaukts, kas ir visvēsākā vieta ledusskapī;
- Ziniet, kā sasaldēt ēdienu pārpalikumus. Ēdienu var uzglabāt ledusskapī un izmantot divu dienu laikā vai sasaldēt, lai izmantotu nedaudz vēlāk.
Produkti, kas nedraudzējas ar saldētavu
Lai arī teju visu no svētku maltītes pārpalikumiem var saldēt, lai atkārtoti celtu galdā nākamajā ēdienreizē, ir virkne ēdienu, kurus saldēt nedrīkst:
- Cieti vārītas olas;
- Dārzeņi ar augstu ūdens saturu (gurķus, salātlapas, pupiņas, redīsus);
- Mīkstie garšaugi (pētersīļus, baziliku, maurlokus), kas pēc sasaldēšanas derēs vairs tikai kā garšviela gatavajās karstajās maltītes, nevis kā pilntiesīga piedeva pamatēdienā vai salātos;
- Mērces, kuru pamata sastāvā ir olas – pēc sasaldēšanas tās atūdeņosies un sarecēs.
Ir būtiski atcerēties, ka svētku laikā ēdiens ir neatņemama sastāvdaļa, tomēr arī tai ir jābūt ar mēru. Ja tomēr svētku galdā ir likts krietni vairāk nekā viesi ir spējuši apēst, noteikti esiet radoši, nākamajā dienā no pāri palikušajiem ēdieniem pagatavojot jaunas receptes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
