Šis gads man iesākās visai optimistiski, raudzījos nākotnē, plānojot, ko tik visu es darīšu, kā atpūtīšos, kādus ēdienus pagaršošu un kādas receptes izmēģināšu mājās. Tad nāca sēru vēsts, kura iezīmēja veselas kulinārās ēras beigas – mūžībā aizgāja mans iemīļotais virtuves burvis Mārtiņš Rītiņš, kura priecīgais "Labrīt no rītiņ', šo brīnišķo rītiņ'!" nu atskanēs vairs tikai ierakstos. Paldies viņam par kopā pavadītajiem brīžiem, kuri priecēja ne vienu vien skatītāju un ēdāju! Bija skumīgi, bet nodomāju – dzīve turpinās! Jā gan! Turpinās, bet ne visiem. Nepagāja ne divas nedēļas, kad visu pasauli satricināja ziņa par karu Ukrainā. Jā, protams, jūs teiksiet – kāds tam sakars ar ēst gatavošanu? Vistiešākais! Jo šis notikums ir tas, kurš ieviesa lielas izmaiņas cilvēku ikdienas paradumos, arī ēdienkartē.
Mūsu ģimeni pārmaiņas ir skārušas "vidēji smagi". Cenu kāpums un veikalos pieejamā sortimenta sadārdzināšanās, kā arī degvielas un elektrības patēriņa ierobežojumi mūsmājās ir radījuši pamatīgas pārmaiņas. Vecmāmiņas atstātais mantojums – pavārgrāmatas – tiek cilātas tik bieži, kā nekad agrāk. Var teikt, ka tām sākusies otrā jaunība. No virtuves dziļākajiem plauktiem tika izvilkti tur nobāztie virtuves palīgi, kuri atkal čakli pilda savas funkcijas, nodrošinot piecu cilvēku ģimenei daudzveidīgu ēdienu klāstu gan mājās, gan līdzņemšanai. Lieti noder arī pandēmijas laikā iegūtās prasmes plānot ēdienkarti, sastādīt pirkumu sarakstu, kā arī kādreiz jaunībā pielietotais talants no nekā uztaisīt salātus un uzvārīt zupu. Sava loma šajā jampadracī ir arī tev, "Tasty", jo tieši tavu recepšu krājumos ir atrodams diezgan plašs klāsts lētu un ātri pagatavojamu ēdienu, kuriem der mūslaikos pieejamie produkti.
Gribētos piešaut manam stāstam nedaudz priecīgāku noskaņu arī, jo, kā saka – nav ļaunuma bez labuma! Lai arī ar skumju, bet tomēr prieku, vēlos teikt, ka nu arī man ir iespēja baudīt autentisku gardo ukraiņu virtuvi, kuras sātīgie ēdieni ir ļoti piemēroti Latvijas vēsajiem gadalaikiem. Un šoreiz visiem tiem ēdieniem ir pavisam cita garša!
Vēl jāsaka, ka man tomēr labāk patīk tā ēdienkarte, kura mums ir šobrīd. Beidzot veselīgam ēdienam sākuši pievērsties arī bērnu un agrāk noniecinātās kastītes ēdiena līdzņemšanai tagad ir trendā. Tika atzīti par labu esam arī agrāk noraidītie ķirbji un kabači, kuru pagatavošanas azartā es iekritu, jo kaimiņienei bija padevusies laba raža. Prieks pašai un bērniem arī par to, ka mājās atkal smaržo pēc kanēļmaizītēm, pīrāgiem un cepumiem. Prieks, ka beidzot saņēmos un sāku vienu pēc otra gatavot uz "vēlāku" atliktos 100 pupiņu ēdienus, biežāk tiek celti galdā arī graudaugi. Un mājās pagatavota biezpienmaize ir garda! Patīkami ir arī tas, ka plānošana ir palīdzējusi krietni samazināt iespēju produktiem bojāties mūsu ledusskapī, kā arī virtuvē pavadītais laiks nav nemaz tik liels, kā varētu šķist, ja ņem vērā, ka gatavots tiek vairāk un daudzveidīgāk.
Mēdz teikt, ka bagāts ir tas, kuram pietiek. Šis gads man atgādināja šo teicienu atkal un atkal. Par vērtībām. Esam bagāti. Un raugāmies uz nākamo gadu ar cerību pilnu skatu.