Sākšu ar to, ka arī es esmu laimīgā savienībā ar diviem kaķiem un suni, kuri mūsu ģimenē nav pirmie dzīvnieki.
Nu jau daudzus gadus baudām kaķu un suņu sabiedrību, uztverot tos kā ģimenes locekļus, lutinot un lolojot, ucinot un runājoties, audzinot un rotaļājoties. Ģimenē gan tiek ievērota hierarhija un dzīvnieki, lai cik cilvēcīgi un mīļi viņi nebūtu, netiek pielīdzināti cilvēkam. Suņi nesēž pie galda un kaķi neguļ salātu bļodās, neslienājas ap viesiem, kā arī netiek ņemti līdzi uz pārtikas veikaliem. Iemesls ļoti vienkāršs – higiēna un dzīvnieka labsajūta.
Protams, ka man, kā jebkuram saimniekam, šķiet, ka mani mīluļi ir tie visforšākie un viskulturālākie, un ka tādi jau nevar nepatikt. Tad nu, draugi mīļie, akcentēsim uzmanību uz "jebkuram saimniekam" – tātad, runa nebūs par mani vien, bet arī par tiem, kuri ar lepnumu nēsā savus pinkainos piņģerotus pa pārtikas bodēm, sēdina suni pie galda vai neaizrāda sunim, kurš diedelē ēdienu, kā arī neliekas traucēties, ja viņu kaķis relaksēti bradā pa viesību galdu, birdinādams spalvas uz kotletēm un bāzdams degunu iekš siļķes kažokā.
Allaž esmu domājusi – kāds tieši ir iemesls, lai dotos uz pārtikas veikalu, iežmiedzot mazsuni padusē un līkņājot gar gatavās, pusgatavās un negatavās pārtikas stendiem? Suns palīdz izvēlēties pareizo gaļas un desas gabalu? Nosaka siera šķirni vai maizes svaiguma pakāpi? Un kāpēc sunim ļauj apstaigāt pie pusdienu vai viesību galda sēdošos, diedelējot ēdienu? Kāpēc kaķim ir ļauts netraucēti gozēties starmešu gaismā uz svētku galda? Jā, es zinu, ka kaķim zem astes tie saimnieku aizliegumi, un viņš tāpat kāps uz galda, ja gribēs, bet darīs to, kamēr saimnieks neredz. Tāpat arī ēdelīgs suns var nočiept nepieskatītu kumosu, bet tas neizskaidro, kamdēļ viņam ir ļauts rīkot mēma kino cienīgus priekšnesumus pie viesību galda.
Vislielāko neizpratni šādos gadījumos izsauc saimnieka replika par to, ka "viņš jau mums kā (2.,3., 4.) bērns, viņam arī gribas kompāniju, dzīvnieks priecājas par tusiņu, viņam veikalā (pie galda/uz galda) patīk..." Jautājums saimniekiem (retorisks) – jums tas patīk tikai tad, kad tas ir paša dzīvnieks vai vienmēr? Jā, arī maniem dzīvniekiem patīk tusiņi, bet tas nenozīmē, ka kaķis var netraucēti gulēt uz galda, blakus pildītai karpai vai suns drīkst lopsīt gaļu no šašliku bļodas, pa starpām apstaigājot citus ēdājus un palūdzot viņiem gabaliņu maizes vai siera kancīti. Īstenībā, arī mani bērni tā nedara. Galda kultūra un iepirkšanās paradumi attiecas uz visiem ģimenes locekļiem vienādi – neviens pa galdiem nestaigā, no viesu rokām neēd un uz pārtikas veikaliem iet iepirkties, nevis ostīties.
Vēl viena dzīvniekmīļu kategorija ir cienātāji un cilvēku ēdiena labprātīgie devēji, kuri, pirmajā gadījumā, uzskata, ka "lutina sunīti", otrajā – izmanto suni kā dežūrcūku. Te atkal jāatgādina, ka ne suns, ne kaķis nav cilvēks. Lai cik ļoti viņiem gribētos to sieru, marinēto gurķi, piparotos vistu spārnus vai sālīto speķi – tas nav ne sunim, ne kaķim piemērots ēdiens! Arī pildītā karpa nē! Arī karbonāde nē! Un, lai arī dzirdēti daudzi stāsti par to, ka "agrāk jau suņiem deva to, kas no saimnieku galda palika pāri", der atcerēties, ka šobrīd par dzīvnieku paradumiem un ēdienkarti informācijas ir daudz vairāk nekā agrāk un "dodiet sunim/kaķim subproduktus" nenozīmē, ka viņiem jāpiedāvā aknu pastēte ar konjaku.
Iespējams, jūs teiksiet – tad neej pie tiem, kuriem ir dzīvnieki! Vai pieminēsiet kaķu kafejnīcas, kurās pūkaiņiem ļauts dancot pa galdiem starp kūkām, salātiem un tējas tasēm. Jā, taisnība – var neiet ciemos un jāpiekrīt, ka tādas kafejnīcas patiešām eksistē un ir pat visai populāras. Savai aizstāvībai varu teikt, ka ne no katras ciemošanās var izvairīties un to, ka kaķu kafejnīcas apmeklējums ir pilnīgi brīvprātīgs pasākums, dodoties uz kuru cilvēks ne tikai rēķinās ar to, bet pat cer, ka tas kaķis uz galda patiešām būs.
Vēl ir dzirdēts arguments, ka tad, ja esi ieradies ciemos mājā, kurā ir suns vai kaķis, tu esi ieradies ciemos pie tā dzīvnieka un tajā mājā ir šī dzīvnieka noteikumi. Jā, nenoliedzami, tas ir labs arguments, bet man jautājums tiem, kuri izmanto šo argumentu. Sakiet, vai tad, ja es mājās staigāju vienās apenēs, es drīkstu tādā izskatā pieņemt viesus? Manas mājas, mani noteikumi!
Ir joks par to, ka tad, ja tev mājās ir kaķis, tad viņa spalvas tiek uzskatītas par garšvielu. Jā, arī manās mājās ir gan kaķa spalvas, gan dažādas garšvielas, bet ne vienas, ne otras es nelieku svētku galda viducī. Un jā, arī manas mājas ir dzīvnieku teritorija, kuras apmeklētāji ir manu dzīvnieku viesi. Tāpēc mēs ļoti cenšamies, lai mūsu dzīvnieki radītu viesmīlīgu un patīkamu namatēvu un namamāšu iespaidu, ar kuriem patīkami pavadīt laiku un aprunāties, neizmantojot viņu spalvas un slienas kā papildu piedevu viesu ēdienkartē.
Kas attiecas uz viesmīlīgo dzīvnieku piebarošanu – lūdzu, NĒ! Arī tad, ja suns izskatās pēc badacietēja vai kaķis ar katru savu kustību rāda, ka tūlīt kritīs bezspēkā – dzīvnieki redz jums cauri! Un nekļūdīgi atrod līdzjūtīgās dvēseles starp 15 citiem viesiem. Nesauciet dzīvnieku, kamēr saimnieks neredz, nedodiet viņam pa kluso neko, jo tā veidojas ne tikai neglīts diedelēšanas paradums "kamēr saimnieks neredz", bet nepiemērots ēdiens var nodarīt skādi arī dzīvnieka veselībai.
Man ļoti patīk, ja suņi pavada savus saimniekus uz brīvdabas pasākumiem un kafejnīcām, bet šķiet, ka par "suņu uzvedības etiķeti" šādās vietās ir pārāk maz informācijas. Tāda būtu vajadzīga, kaut vai tāpēc, lai gan tie, kuriem šķiet pašsaprotami, ka visi ir sajūsmā par viņu dzīvniekiem, paskaidrotu, ka tā nav, gan tāpēc, lai tiem, kuriem dzīvnieki nepatīk, paskaidrotu, kāda ir normāla dzīvnieku uzvedība ārpus mājas.
Jā, dzīvnieki ir mūsu ģimenes locekļi, bet tomēr – ne savus, ne svešas ģimenes locekļus, viņu matus, siekalas un nagus mēs nevēlamies redzēt ne ēdiena bļodā, ne ierullētus vrapā, ne mājās taisītos krabju salātos, ne kafejnīcā pasniegtā karbonādē starp gaļu un majonēzes restīti, ne veikalā nopirktajās vistu krūtiņās un cepumu tūtā. Vai ne tā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
