Kafijas personalizēšanas iespējas tagad un nākotnē. Stāsta barista

Laiks, kad, kafejnīcā pasūtot kapučīno, baristam viss bija skaidrs un viņš ķērās pie darba, ir pagājis. Šobrīd katram klientam ir iespēja izvēlēties tieši savai gaumei atbilstošu kafijas dzērienu. Pat klasisku kapučīno var pagatavot ar auzu, mandeļu vai citām augu piena alternatīvām, izvēlēties lielāku vai mazāku izmēru, pievienot vai nepievienot saldinātāju, pārkaisīt ar kanēli vai šokolādi utt. Piena alternatīvu vien visā pasaulē nu jau ir vairāki desmiti – augu dzērienus gatavo no sojas, mandelēm, auzām, rudziem, kokosriekstiem un teju visiem citiem riekstiem, turku zirņiem, pat no kartupeļiem.

"Klasisko kafijas dzērienu personalizēšana pie mums ir salīdzinoši vienkārša – karameļu latte ar auzu pienu jau ir diezgan īpaša kombinācija. Toties otrpus okeānam no kafijas gatavo ļoti plašu kokteiļu klāstu, pievienojot sīrupus, piena alternatīvas, putukrējumu, kanēli, kardamonu, citas garšvielas utt. Eiropā detalizēta personalizēšana nav tik populāra, bet sen pagājis arī tas laiks, kad vienīgais, ko varēja pasūtīt, bija tas, kas rakstīts "menu" (ēdienkartes sarakstā). Labs barista noteikti sadzirdēs jūsu vēlmes un atradīs iespēju tās piepildīt, pat ja nāksies mazliet novirzīties no klasiskās receptes," stāsta "Narvesen Kafijas kluba" eksperts, barista Gatis Silenieks.

Kā rāda pārdošanas tendences, vispieprasītākie joprojām ir tieši klasiskie kafijas dzērieni: melna kafija un uz espreso bāzes pagatavotie kapučīno, cafe latte, flat white.

"Ne velti mēdz teikt, ka mode ir mainīga, bet klasiskas vērtības iztur laika pārbaudi. Domāju, ka šie dzērieni savu popularitāti nezaudēs vēl ilgi," saka Gatis Silenieks. "Tas, kas šobrīd mainās, – pamazām no modes iziet vēl pirms gada vai diviem tik populārā sīrupu un putukrējuma pievienošana kafijai, un savu uzvaras gājienu sāk fasētie jeb "to go" kafijas dzērieni – rūpnieciski ražota aukstā jeb "cold brew" kafija, nitrokafija, bundžās fasētas caffe latte versijas u.c. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā kafijas industrija krietni aizrausies ar šādiem produktiem."

Tomēr mode prasa savu tiesu uzmanības un neiet secen kafijas tirdzniecības vietām arī Latvijā. Visbiežāk tiek modificēts klasiskais kapučīno un cafe latte. Tomēr ne viss, ko saucam par latte, patiešām ir kafija.

"Ar vārdu latte Itālijā, no kurienes nākušas kafijas dzērienu tradīcijas, apzīmē pienu, un tieši to saņemsiet, ja kafejnīcā pasūtīsiet latte. Savukārt cafe latte ir tā kafija, ko ar vārdu latte saprotam mēs – espreso ar daudz piena jeb, tautas valodā runājot, piens ar kafiju. Tiesa, pēdējā laikā, sakot latte, ne vienmēr ir runa par kafiju. Arvien biežāk šādi pagatavo dzērienus no dažādiem augu vai "superfood" pulveriem un piena. Labs piemērs ir "Matcha Latte", kas vēl ne tik sen bija ekskluzīvs dzēriens, ko gatavoja vien retais, bet nu jau tā ir ikdienišķa lieta vairumā kafijas tirdzniecības vietu. To gatavo ar zaļās tējas pulveri, kam ar kafiju nav nekāda sakara. Tāpēc ne viss, ko pagatavo barista, ir kafija," skaidro Gatis Silenieks.

Arvien lielāka nozīme kafijas industrijā ir ilgtspējas filozofijai. Stabilu vietu kafijas līdzņemšanas segmentā ir nostiprinājusi iespēja iegādāties dzērienu savā krūzītē, un arvien lielāku uzmanību kafijas tirgotāji un ražotāji pievērš ilgtspējas jautājumiem – gan vienreizējās lietošanas traukiem no pārstrādājamiem materiāliem, kas ražoti ar zaļo enerģiju u. tml., gan kafijas pupiņām – kā tās tiek audzētas un sertificētas.

"Kafijas iegāde savā krūzītē arī ir personalizēšanas veids – tā jūs raidāt signālu pārējai sabiedrībai par to, ka jums ir svarīga atbildīga attieksme pret apkārtējo vidi. Piemēram, "Narvesen" 2023. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2022. gadā, par 44 procentiem vairāk klientu izvēlas iegādāties karstos dzērienus savā krūzītē. Bet tas var būt arī veids, kā citiem parādīt savu noskaņojumu, dzīves moto un pasaules uztveri kopumā. Ne velti cilvēki labprāt iegādājas kafiju dažādās tematiska dizaina krūzītēs," stāsta barista.

Kafijas personalizēšanas iespējas ir īpaši aktuālas jauniešu vidū. Gatis Silenieks to skaidro ar vispārēju kafijas baudīšanas kultūras uzplaukumu: "Jaunieši ir sākuši dzert vairāk kafijas, jo šī dzēriena kvalitāte šodien nav salīdzināma ar to, ko varēja dabūt pirms 20 gadiem. Cilvēki ir arvien labāk izglītoti par kafiju, izpratne mainās; baristas darbs jauniešiem ir populārs, jo tas ir aizraujošs un interesants, to var viegli savienot ar studijām. Kafijas tirdzniecības vietas mēdz būt stilīgas, tajās ir patīkami uzturēties. Tāpēc nav brīnums, ka kafiju lielākoties bauda tieši jauni cilvēki – jauneklīgums aiz bāra letes piesaista attiecīgu auditoriju."

Eksperts prognozē, ka šo tendenci veicinās arī paplašinātais kafijas piedāvājums – fasētie aukstie kafijas dzērieni, iespēja iegādāties izlejamu auksti brūvēto kafiju, uz kuras bāzes tiks gatavoti vasaras dzērieni, u. tml.

"Domāju, ka jaunajām personalizēšanas tendencēm sekos arī pašapkalpošanās superautomāti tirdzniecības vietās, kur iespējams iegādāties kafiju pa ceļam. Šīs tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un šobrīd automatizētās iekārtas spēj pagatavot tikpat labu dzērienu kā barista. Industrijas pārstāvji aktīvi meklē risinājumus, kā šajos automātos ne tikai iestrādāt programmas, bet arī iebūvēt sīrupu un vairāku pienu sistēmas, lai arī pašapkalpojoties netrūktu iespēju personalizēt savu dzērienu," ir pārliecināts "Narvesen Kafijas kluba" barista.