Nezinu, kā ir jums, bet man, piemēram, nesagādā nekādas grūtības ēdienkartes nomaiņa rudenī. Roka pati pastiepjas pēc kartupeļiem un cūku ribiņām, skābiem kāpostiņiem un grūbām, lai virtuvē šos produktus transformētu sātīgā vārījumā, kurš palīdz pārziemot. Tumīgas zupas un brangi sautējumi, Ziemassvētku ēdieni un Jaungada galds – ziemas apogejs. Ēdu ar baudu un katru gadu ceru, ka pavasarī – "tad gan es tievēšu!", jo slaidā prātā pārziemot nav iespējams. Tā notika arī šogad. Svētlaimīgi mērcējot karoti ziemas ēdienu bļodās, prātā jau pārliku, kādus tik visādus "vasaras" ēdienus manā virtuvē iepūtīs siltais pavasara vējš.
Cits stāsts ir par pavasari. Šogad īpaši spilgti raksturojošs lietas būtību. Līdz kaulam pārsalusi, martā vēl joprojām tīksmīgi ēdu sildošo sortimentu un čekoju laika prognozi. Pirms Lieldienām priecīgi desoju pa veikaliem, pirkdama gurķus, redīsus, bietes, kefīru un zaļumus. Bija pienācis laiks pavasara vēstnesim – aukstajai zupai! Tik garda, cik tā ir tad, kad tiek taisīta pirmo reizi gadā, tā vairs neliekas nekad! Apmierināti ievilku treknu ķeksi – beigt rīt kalorijām pārbagātu ēdienu: "Done!" Svētku laikā, šķiet, visa Latvija bija ietinusies grilētas gaļas aromātā, arī manā dārzā omulīgi kurējās dārza grils, uz kura restītēm gozējās no aromātiskas marinādes izvilkti dārzeņi un uz iesmiem akurāti savērtais vistas gaļas šašliks jau zibināja apbrūninātos sānus, gaidīdams, kad varēs lēkt manā šķīvī.