Nezinu, kā ir jums, bet man, piemēram, nesagādā nekādas grūtības ēdienkartes nomaiņa rudenī. Roka pati pastiepjas pēc kartupeļiem un cūku ribiņām, skābiem kāpostiņiem un grūbām, lai virtuvē šos produktus transformētu sātīgā vārījumā, kurš palīdz pārziemot. Tumīgas zupas un brangi sautējumi, Ziemassvētku ēdieni un Jaungada galds – ziemas apogejs. Ēdu ar baudu un katru gadu ceru, ka pavasarī – "tad gan es tievēšu!", jo slaidā prātā pārziemot nav iespējams. Tā notika arī šogad. Svētlaimīgi mērcējot karoti ziemas ēdienu bļodās, prātā jau pārliku, kādus tik visādus "vasaras" ēdienus manā virtuvē iepūtīs siltais pavasara vējš.
Cits stāsts ir par pavasari. Šogad īpaši spilgti raksturojošs lietas būtību. Līdz kaulam pārsalusi, martā vēl joprojām tīksmīgi ēdu sildošo sortimentu un čekoju laika prognozi. Pirms Lieldienām priecīgi desoju pa veikaliem, pirkdama gurķus, redīsus, bietes, kefīru un zaļumus. Bija pienācis laiks pavasara vēstnesim – aukstajai zupai! Tik garda, cik tā ir tad, kad tiek taisīta pirmo reizi gadā, tā vairs neliekas nekad! Apmierināti ievilku treknu ķeksi – beigt rīt kalorijām pārbagātu ēdienu: "Done!" Svētku laikā, šķiet, visa Latvija bija ietinusies grilētas gaļas aromātā, arī manā dārzā omulīgi kurējās dārza grils, uz kura restītēm gozējās no aromātiskas marinādes izvilkti dārzeņi un uz iesmiem akurāti savērtais vistas gaļas šašliks jau zibināja apbrūninātos sānus, gaidīdams, kad varēs lēkt manā šķīvī.
Īss bija mans pavasara prieks! Pēc Lieldienām atkal iepūta aukstie vēji un mana apņemšanās "vairs nerīt!" tikai aizpūsta kaut kur uz silto zemju pusi. Lai kā es centos turēties pretī Mammai Dabai, man tas neizdevās un galdā atkal parādījās ziemai raksturīgā ēdienkarte. Makaronu sacepums ar kraukšķīgu siera kārtiņu, sīpolklopsis un slinkie kāpostu tīteņi, rasoļņiks un liellopa gaļas sautējums ar dārzeņiem, karstmaize un sēņu gruboto. No drēbju skapja man draudzīgi pamāja vasaras bikses, kuru jostasvieta nodevīgi spiežas viduklī. Atkal un atkal lūkoju laika prognozi, cerībā, ka tā klauvēs pie manas apņēmības "ielīst" vasaras drēbēs un palīdzēs nomainīt ēdienkarti. Uz brīdi daba par mani apžēlojās un, mīļi pasniedzot saulstaru, ievilināja mani vasaras garšu pasaulē. Apņēmības pilna šoreiz nepadoties pavasara kaprīzēm, sāku aizstāt sātīgās zupas un sautējumus ar tvaicētu lasi un spinātiem, ar dārzeņos sautētu vistas fileju, ar vārītiem griķiem un grieķu salātiem, ar krāsnī ceptu puķkāpostu un dārzeņu nūdelēm, ar sparģeļu omleti un brokoļiem. Jā, man tiešām garšo brokoļi!
Kopumā ņemot, man sanāca diezgan labi. Līdz izlasīju laika prognozi un mani pārņēma vēlme kādam pasūdzēties par šo netaisnību! Un kam tad citam, ja ne "Tasty", kurš nenogurdams piedāvā man šīs gardās, katram gadalaikam piemērotās ēdienu receptes? Turklāt, man ir aizdomas, ka es neesmu vienīgā, kura līgojas līdzi laika apstākļiem un dūšīgi cenšas nezaudēt apņēmību pēc ziemas atgūt formu arī tad, ja maijs nesola lutināt ar vasarīgu laiku. Turamies, mani bēdu brāļi un māsas! Vasara atnāks, agri vai vēlu! Un tad, kad tas notiks, mēs ar gandarījumu varēsim izkūņoties no siltajām drēbēm – bez ziemīgā polsterējuma un "mišeliniem".