Katru gadu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde apkopo datus no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kāda ir situācija ar pesticīdu atliekām pārtikas produktos. Latvijā pārtikas produktu paraugus dažādos ražošanas un tirdzniecības posmos ņem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tā uzraudzības rezultāti rāda, ka Latvijas izcelsmes pārtika ir gana tīra un draudzīga patērētājiem.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes apkopotā informācija liecina, ka Eiropas Savienības laboratorijās analizēti 118 Latvijas izcelsmes pārtikas produktu paraugi. PVD informē, datu apkopojums ir par 2021. gadu, kad šai iestādei kopumā tika iesniegti 237 paraugi – gan Latvijas izcelsmes, gan Eiropas Savienības izcelsmes, gan produkti, kas ievesti no trešajām valstīm.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Santa Līviņa: "Pārtikas produktus ņem PVD inspektori, un produktu klāsts ir ļoti plašs. Visi klasiskie produkti, kas mums ir tirgū. Tie ir gan āboli, gan tie paši kāposti, burkāni, kartupeļi, respektīvi, augļi, ogas, dārzeņi. Tās ir arī olas, tie ir dažādi graudaugu produkti. Līdz pat bērnu pārtikai un uztura bagātinātājiem."
Pārtikas produktu paraugi tiek ņemti gan no ražotāja, gan tur, kur fasē un iepako, arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikalos un noliktavās, lai pārklātu visu pārtikas izplatīšanas ķēdi. Arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis šīs kontroles programmas ietvaros ņem dažādus produktus, tajā skaitā Latvijas. Santa Līviņa stāsta, rezultāti ir iepriecinoši – visos Latvijas izcelsmes pārtikas produktos pesticīdu atliekas vai nu vispār nav atrastas, vai dažos produktos, kuros ir atrastas, nepārsniedz maksimāli pieļaujamos līmeņus. "87% ir tie produktu daudzumi, kuros vispār netika nekādas pesticīdu atliekas atrastas. Tas nozīmē, ka tomēr Latvijas tirgū pieejamie produkti ir diezgan labā situācijā attiecībā pret citām Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm."
2021. gadā šīs programmas ietvaros PVD pesticīdu atliekas atradis četros pārtikas produktos, taču tie nebija ne Latvijas, ne Eiropas Savienības izcelsmes, bet no trešajām valstīm. Tie bija greipfrūti no Turcijas un vīnogas no Peru. Līviņa: "Šis pārsniegums, protams, nebija liels. Ļoti bieži ir tā, ka Eiropā ir ļoti stingra likumdošana, ir kāds augu aizsardzības līdzeklis, kurš tiek lietots Eiropas Savienībā, tad, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, Eiropas Savienība pieņem lēmumu, vairs neatļauj šo līdzekli lietot, bet trešās valstis turpina to darīt."
Dati par pesticīdu atliekām tiek apkopoti katru gadu, tas nozīmē, ka nākamais pētījums būs jau par pagājušā gada datiem. Līviņa: "2022. gadā atradām pesticīdu atliekas saldētās zemenēs no Ķīnas. Hlorpirifoss bija zāļu tējā, kas nāca no Krievijas. Ļoti dažādi ir šie produkti.
Pagājušajā gadā uzsākām tādu aktīvu uztura bagātinātāju kontroli, arī atradām pesticīdu atliekas uztura bagātinātājos, kas nāca no Indijas, tā kā visas tās tomēr ir trešās valstis, nav Eiropas Savienības dalībvalstu."
Santa Līviņa piebilst, redzams, ka trešās valstis ir tomēr ieinteresētas noturēties Eiropas tirgū, Eiropā darbojas arī speciāla brīdināšanas sistēma – ja kādā produktā pesticīdu atlieka ir bijusi, tad nākamajos gados nav atrodama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
