Salāti un siļķe no paciņas – tas nav šefpavāra cienīgi. Francūzis Rīgas restorānā  (1)

Remī uz Rīgu atveda mīlestība – ar savu nākamo dzīvesbiedri, latvieti, viņš iepazinās pirms deviņiem gadiem Jaunzēlandē, kad pavisam nejauši nonāca īres dzīvoklī, kurā arī Inese īrēja istabu. Remī tikko bija pabeidzis studijas "Lycee Hotelier de Bazailles", pēc piecu gadu mācībām iegūstot maģistra grādu ar pavāra specializāciju. Nākamos piecus gadus pāris pavadīja ceļojumos, viesojoties un strādājot daudzās vietās – Austrālija, Kanāda, Āzija. "Pēc piecu gadu ceļošanas mana dzīvesbiedre sāka ilgoties pēc mājām, ģimenes un draugiem, un tā es jau četrus gadus dzīvoju Latvijā," sarunā ar "Delfi" stāsta Remī.

Mūsu saruna notiek jaunatvērtajā restorānā "Fifii" Rīgas centrā, kur Remī ir šefpavārs. "Divus gadus nostrādāju "La Kannā" kā pavārs, pēc tam kļuvu par šefpavāru. Pēc četriem gadiem, nostrādātiem vienā vietā, nolēmu, ka ir laiks kaut ko mainīt un izmēģināt ko jaunu. Mana bijusī kolēģe teica – mums ir brīva vieta jaunā restorānā, gribi pamēģināt? Te nu es esmu," nevainojamā angļu valodā, kas ir tik neparasti francūzim, stāsta Remī, kurš nāk no burvīga Francijas reģiona – Šampaņas.

Kas jūs pārsteidza Latvijā?

Laikapstākļi! Atbraucām šurp aprīlī, un bija +25 grādi. Ierados no Monreālas, kur ir diezgan ekstrēmi, bet te varēju aprīlī staigāt šortos – nu tas ir ļoti jauki!

Vēl mani pārsteidza jūgendstila ēku daudzums! Es neko daudz par Rīgu nezināju, lielākoties to, ko pastāstīja mana dzīvesbiedre, bet arī viņa pati nav no Rīgas, bija te padzīvojusi pavisam īsu laiku un tad sāka ceļot. Sākām Rīgā dzīvot, pat nezinot ielu nosaukumus. Atklājām, ka pilsēta ir diezgan multikulturāla, gastronomijas ziņā var atrast visu, ko gribi, – mēs abi ar dzīvesbiedri esam "foodies" jeb ēšanas cienītāji. Te ir labi japāņu un itāļu restorāni. Franču gan nav, tikai pāris bulanžērijas. Tās nav sliktas, bet nav kā Francijā.