Ilze Dobele, sociālajos tīklos pazīstama kā Do Ilze, ir digitālā satura veidotāja, kurai "YouTube" ir pašai savs gatavošanas raidījums. "Tas nav tik daudz par gatavošanu, cik par sarunām," stāsta Ilze. "Man pašai ļoti patīk skatīties video, kur zināmi cilvēki ir citādāki – ielikti citā, viņiem neraksturīgā, atmosfērā. Piemēram, Lauris Reiniks pats ir teicis, ka viņš negatavo un neiet uz gatavošanas šoviem. Un man tad ir interesanti viņu paaicināt. Galvenā doma raidījumam ir parunāt un parādīt cilvēku no citas puses. To var klausīties arī kā podkāstu – nav obligāti jāsēž ar lapiņu un jāpieraksta receptes soļi, kas pēc kā jādara. Izvēlos cilvēkus, kas pašai liekas interesanti." Gatavošana Ilzei ir kā meditācija – laiks sev.
"Virtuves sarunas" ir "Tasty.lv" rubrika, kurā iztaujājam cilvēkus, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".
Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?
Pirmais, kas man uzreiz nāk prātā, – kad es biju maza, man ļoti patika taisīt vienkāršos cukurgailīšus, bet es līdz galam nemācēju. Mammai sabojāju vairākus grāpīšus ar cukuru, kas piedega. Un otrā – cepti kartupeļi. Kādreiz mēs ar mammu taisījām ceptus kartupeļus ar "Maggi" garšvielu. Un tas bija labākais, kas vien varēja būt! Mums nebija ļoti daudz naudas, tāpēc ēdām to, kas bija, un visbiežāk tie bija kartupeļi. Cepām dažādās variācijās.
Tevi vairāk saista latviskie produkti vai pasaules virtuvju iepazīšana?
Ļoti daudz neesmu eksperimentējusi, bet tuva ir Āzijas virtuve – suši ir mans top ēdiens, vēl man ļoti patīk meksikāņu virtuve – tako, kesadiljas, vrapi. Gan pasūtu, gan gatavoju pati, jo es nopērku un tad domāju – es taču šādi pati varu uztaisīt. Nezinu, vai tas ir latviešu ēdiens, bet viens no mīļākajiem ēdieniem man ir tītenis. Arī pelēkie zirņi ir tāds interesants ēdiens, bet, man liekas, pati neesmu gatavojusi un pat laikam neesmu ēdusi.
Kur rodi iedvesmu gatavošanai un jaunu recepšu radīšanai/izmēģināšanai?
Visbiežāk smeļos idejas no "TikTok", jo tur grūtās receptes parāda ļoti, ļoti elementāri. Piemēram, tako es pirmo reizi uztaisīju, jo biju ciemos pie draudzenes, un viņa bija pagatavojusi. Sapratu, cik tas ir viegli. "Instragram" nekādiem ēdiena blogeriem nesekoju; kaut kā nepiesaista, jo tur, piemēram, ieraugu ļoti smukus burgerus, bet cenšos tādu ēdienu neēst.
Vēl es redzu receptes "Tasty". Bieži vien, kad izdomāju – šodien gatavošu auksto zupu, ierakstu meklētājā, un "Tasty" ir pirmais, kas izlec. Ne gluži iedvesmai, bet lai saprastu, kā man gatavot. Man ir viena pavārgrāmata, ko man uzdāvināja. Pāris reizes esmu atvērusi, bet pagaidām no grāmatas receptes neesmu gatavojusi. Mans raidījums mani iedvesmo gatavot, jo tad es izdomāju interesantākas receptes, ko varbūt ikdienā negatavotu.
Kas tev ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?
Man tas ir līdzīgi kā ar kosmētiku. Uzlieku austiņas, kaut ko skatos, klausos, un tā ir tāda kā meditācija – griežu, taisu, tas ir laiks ar sevi. Man patīk gatavot vienai. Bieži ir slinkums gatavot, bet es gatavoju, jo saprotu, cik finansiāli neizdevīgi un neveselīgi ir visu laiku pasūtīt ēdienu. Sāp sirsniņa par tik daudz iztērētu naudu ēdienā, tieši pasūtot.
Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?
Ledusskapī vienmēr stāv kokakola bez cukura. Es nevienu dienu nevaru bez tās izdzīvot. Nevar iztikt bez maizes – ja kaut kur jāsteidzas un tiešām nav laika gatavot, tad ātri var uzsmērēt maizīti un iet.
Vai ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?
Var iemācīties. Talants ir dziedāšana, dejošana, bet ēst gatavot – tas ir viegli, ja saproti, kas kopā labi garšo. Tur nevajag nekādu talantu.
Kāda ir vislielākā neveiksme, ko esi piedzīvojusi virtuvē?
Nesen skatījos video, kur var salikt kopā visādas garšvieliņas, pieliet klāt karstu eļļu un būtu jāizveidojas foršai mērcītei nūdelēm. Domāju – uztaisīšu. Es pielēju karsto eļļu, aizmirsu samaisīt, un garšvielas sadega. Viss vairākas stundas smirdēja pēc deguma. To recepti vairs nemēģināju, nolēmu, ka tas nav man. Ikdienišķa traģēdija – kad piedeg sviests. Vēl atceros, ka vienreiz ar draugu taisījām picas. Un pica izslīdēja no cepamā papīra un nokrita uz zemes. Es sāku raudāt, bet viņš nokritušo picu apēda!
Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko tu izvēlētos?
Suši. Visa veida – karstie, aukstie. Man ļoti garšo. Bet vispār tas ir periodiski – vienu brīdi man ļoti garšo kartupeļi, nākamo jau kaut kas cits, šobrīd man ļoti garšo turku zirņi un nūdeles.
Ko darīt, ja slinkums gatavot?
Man bieži ir slinkums. Tad vajag vai nu pasūtīt vai uztaisīt kaut ko negaršīgu, un pēc tam būt dusmīgai visu dienu. Man no ēdiena ļoti ir atkarīgs garastāvoklis – es neēdu, lai izdzīvotu, es izdzīvoju, lai ēstu. Ja nav naudas pasūtīt, tad vienkārši kaut ko uz ātro – kaut vai sasaldētus dārzeņus uzsildīt.
Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?
Sāļš. Noteikti. Mani šobrīd kaitina saldumi. Ja man tagad piedāvātu čipsus vai konfektes, es ņemtu čipsus. Ir brīži, kad es varu visu laiku ēst kūkas, bet šobrīd man ir sāļā fāze. Gribas tikai kaut ko sāļu, negribas neko saldu. Par maigu un asu nevar uzreiz pateikt – viss atkarīgs no noskaņojuma. Ja katru dienu ēdīsi asu, būs slikti. Ja noteikti jāizvēlas… tad maigs.
Vērtīgākais virtuves padoms, ko dotu ikvienam, kas lasa šo interviju!
Kad nopērk dilles, uzreiz tās nomazgāt un sagriezt, un ielikt saldētavā, lai nesabojājas. Man visu laiku sabojājas dilles, jo tik ātri neizlietoju un tad nākas izmest. Daudz aizdomājos par "food waste". Brīžiem sanāk daudz ko izmest ārā. Piemēram, ieraugu veikalā sparģeļus ar atlaidi un domāju – jāņem divus, man vajag sparģeļus. Un tad es nedēļu neko ar tiem negatavoju un nākas izmest. Iesaku plānot to, ko ēst; nepirkt daudz ar domu, ka "ilgākam laikam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
