Pat maize šodien vairs netiek cepta tā, kā to darīja pirms gadiem 100 vai 200, ko tad vēl runāt par alus darīšanu!
"Tas, kā alus ražotāji pļāpā par sentēvu receptēm, man raisa smaidu," sarunā ar "Delfi" saka Dr.hist. Gvido Straube, LU VFF profesors un LU Latvijas vēstures institūta direktors. "Domāju, pircējus ķer uz muļķi, jo, cik esmu pētījis muižu dokumentus, alus receptes neesmu redzējis. Degvīna – varbūt. Ja darbā pieņemtajam brūvētājam kaut kas sanāca, viņu paturēja. Diez vai tad skatījās, vai alus darītājs prot strādāt ar graudiem precīzi uz gramiem. Vairāk uz izjūtām, uz aci un uz garšu."
Straubem piekrīt arī alus someljē Andris Rasiņš: "Solīt 300 gadus vecu alus brūvēšanas recepti – tas ir mārketinga triks! Simtprocentīgi! Darītavas piesauc kaut kādus mistiskus skaitļus, pat sešsimt gadus, bet lielākā daļa ir mārketinga triks, jo mēs pavisam skaidri nevaram pat saprast, kurš uzsāka II pasaules karu, kur vēl 500 gadus veca alus darītava kaut kādā klosterī!"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
