Pieci ieteikumi, kā izbaudīt vasaru bez plastmasas

Plastmasa popularitāti iemantoja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Mūsdienās tā ir tik plaši izmantota, ka no tās gandrīz nav iespējams izvairīties. Pasaulē katru gadu saražo vairāk nekā 400 miljonus tonnu plastmasas, kur puse ir paredzēta izmantošanai tikai vienu reizi, savukārt teju 19 miljoni tonnu nonāk ezeros, upēs un jūrās.

"Vienreizlietojamā plastmasa veicina milzīgu atkritumu daudzumu, tāpēc ir svarīgi meklēt ilgtspējīgas alternatīvas, piemēram, izmantot atkārtoti lietojamus traukus un auduma iepirkuma somas, iegādāties produktus bez lieka iepakojuma un pareizi šķirot atkritumus, lai tas, ko var pārstrādāt iegūst "otru dzīvi," saka Rumpane.

Pasaules Dabas fonda aplēses liecina, ka vasarā plastmasas atkritumu daudzums palielinās līdz pat 40%. Pēc vasaras ballītēm un piknikiem parasti paliek daudz atkritumu, jo ir ierasts, ka lielu cilvēku kompāniju ir ērtāk paēdināt, izmantojot līdzi paņemtus gatavus ēdienus, kas pasniegti vienreizlietojamos traukos.

Dzīve bez plastmasas vai ar būtiski samazinātu tās daudzumu ir iespējama, tiesa, tas prasa sagatavošanos un ieradumu maiņu. Taču, sekojot zemāk minētajiem padomiem, var ievērojami samazināt plastmasas un citu atkritumu daudzumu.

Neatņemama piknika vai citas vasaras ballītes daļa ir atspirdzinošie dzērieni, taču tiem nav obligāti jābūt vienreizlietojamos plastmasas traukos. Piemēram, ūdeni var liet atkārtoti izmantojamās pudelēs, kas, piemēram, izgatavota no nerūsējošā tērauda, stikla vai ilgtspējīgas plastmasas, ko var izmantot vairākas reizes un ilgstoši. Šādas pudeles ir izturīgas un viegli kopjamas. Ūdenim var pievienot citronu vai gurķa šķēles.

"Iegādājoties dzērienus, piemēram, limonādes vai ūdeni plastmasa pudelēs svarīgi, lai tā nenonāk vidē – šīs pudeles visbiežāk var nodot depozīta automātos vai, ja tie nav pieejami, var izmest atkritumu konteinerā, kas paredzēts plastmasai. Tikmēr kafiju vai tēju var ņemt līdzi termosā vai atkārtoti lietojamās krūzēs," iesaka Rumpane.

Katru gadu pasaulē tiek vienreiz izmantoti un izmesti 40 miljardi plastmasas dakšiņu, karošu un nažu. 2021. gada 1. jūlijā Eiropas Savienība, tai skaitā arī Latvijā, stājās spēkā aizliegums pārdot vienreizējos plastmasas izstrādājumus, piemēram, plastmasas salmiņus, traukus, galda piederumus un kosmētiskos vates kociņus.

No nākamā gada Rīgas dome plāno publiskajos pasākumos aizliegt vienreiz lietojamos traukus, kā to jau izdarījuši mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi kopš 2019. gada. Taču būs atļauts piedāvāt atkārtoti lietojamus traukus apmaiņā pret depozīta maksu vai doties uz pasākumu ar saviem daudzkārt lietojamajiem traukiem.

Ja plānojat pikniku pie dabas, paņemiet īstus galda piederumus no mājām. Sajūta būs daudz patīkamāka, tos pēc tam varēsiet nomazgāt un izmantot vēl daudzus gadus. Tāpat ir vērts apsvērt investīciju piknika grozā, kas kalpos vēl daudz gadu.

Pārsteidziet draugus un ģimenes locekļus ar pašu pagatavotiem veselīgiem un svaigiem ēdieniem un uzkodām – salātiem, dārzeņu, augļu un siera platēm. Tā jūs ne tikai samazināsiet plastikas plēvju un vienreizlietojamo trauku patēriņu, bet arī precīzi zināsiet, kas lācītim vēderā.

Augļus ir viegli transportēt veselus, vai arī varat tos iepriekš sagriezt un ielikt uzkodu iepakojumos vai daudzkārt lietojamos traukos.

"Iesaiņojiet uzkodas piknikam atkārtoti lietojamos traukos vai papīrā, nevis plastmasas maisiņos. Parafīnu nesaturošs vaska papīrs sadalās ievērojami ātrāk nekā plastmasas maisiņi, kuru sadalīšanās var ilgt gandrīz 1000 gadus," iesaka Rumpane.

Dodoties uz veikalu pēc produktiem, atcerieties daudzreiz lietojamās iepirkuma somas. Ja ir ieplānota vērienīga ballīte, tad varbūt ir vērts iegādāties kartona kasti, kas ir dabai draudzīgāka alternatīva lielveikalu maisiem.

Tiem, kas vēlas sarīkot dabai draudzīgu ballīti, jāizvēlas minimālisma pieeja dekorēšanai, tā būs arī lētāka un ilgtspējīgāka. Izmantojiet atkārtoti lietojamus galdautus, kā arī dodiet priekšroku dzīviem ziediem un augiem.

"Lai gan baloni ir daudzu ballīšu neatņemama sastāvdaļa, jāatceras, ka nonākot dabā, tie sadalās gadiem ilgi. Baloni apdraud dzīvniekus un putnus – to atliekas atrod mirušu dzīvnieku, putnu un zivju iekšējos orgānos," skaidro "CleanR" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja.

Dekorācijām var izmantot dabas veltes – svaigus ziedus, kaltētus ziedus un citus augus, piemēram, lavanda, pelašķi, niedres, sizāli, čiekurus, kaltētu apelsīnu, citronu un tamlīdzīgas daiviņas, ko pēc tam var saglabāt un lietot atkal. Visas šīs dekora daļas, ja tās netiks lietotas, var kompostēt vai ievietot BIO noārdāmu atkritumu konteinerā, tā rūpējoties par to, ka arī BIO atkritumi tiek šķiroti.

Nenoliedzami, izgaismojums ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas rada noskaņu. Protams, var lietot ekoloģiskās sveces, taču no cenas un ilgstošas lietošanas skatupunkta efektīvāk ir izvēlēties LED spuldžu virtenes. No vienas puses LED tehnoloģija gan patērē relatīvi maz enerģijas, no otras puses – tās varēs izmantot atkal un atkal.

Piknikā vai ballītē pie dabas bieži ir nepieciešamība notīrīt rokas vai seju. Daudziem ir ierasts šim nolūkam iegādāties mitrās salvetes, taču tās ir videi nedraudzīgas. Šadas salvetes satur plastmasas sveķus, piemēram, poliesteru vai polipropilēnu, kas pilnībā bioloģiski nenoārdās. Būtībā tas padara šīs salvetes par vienreiz lietojamu plastmasu.

"Mitrās salvetes nonāk kanalizācijā, piesārņojot zemi, upes un okeānus, vai poligonos, kur tās var "nodzīvot" līdz pat 100 gadiem. Tāpēc vienkārša alternatīva mitrajām salvetēm ir atkārtoti lietojamas lupatiņas, kuras samitrina ar ūdeni un pēc izmantošanas ņem līdzi, lai izmazgātu un lietotu atkārtoti," saka Rumpane.

Plastmasa ir teju visur, arī dažādu kosmētikas produktu, tai skaitā saules aizsargkrēmu un citu personīgo higiēnas līdzekļu sastāvā. Tāpēc, izvēloties aizsardzību pret kaitīgajiem ultravioletajiem stariem, pievērsiet uzmanību tam, lai krēmi būtu pēc iespējas dabiskāki un bioloģiski sadalāmas alternatīvas, kuras nerada tik lielu ietekmi uz vidi. Dodiet priekšroku zīmoliem, kas nesatur oksibenzonu un oktinoksātu.

"Katru gadu Latvijā pieaug pārstrādei nodoto materiālu daudzums, taču temps arvien nav pietiekams, tāpēc jācenšas radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, īpaši plastmasas, kas piesārņo dabu, savukārt, nonākot poligonos paliek tur uz simts gadiem," atgādina Liene Rumpane.

Ja nu tomēr bez plastmasas neiztikt, tad to noteikti šķirojiet, jo pēc tam plastmasas pārstrādes rūpnīcas tai var dot otru dzīvi. Der atcerēties, ka plastmasas, kartona un metāla iepakojuma konteineros drīkst izmest tīru un sausu iepakojumu. Proti, jogurta, kefīra vai piena iepakojumus pirms izmešanas jāizskalo; ja vienreiz lietojamie šķīvji ir pamatīgi netīri un pat mitri, kā arī jebkurš slapjš un mitrs kartons vai slapji papīra dvieļi ir jāizmet sadzīves atkritumos.

Būtiski iegādāties ēdienu tik, cik tas ir vajadzīgs – domājam par to, cik tiešām patērēsim un spēsim apēst. Ja gatavojot rodas pārtikas atlikumi, piemēram, dārzeņu un augļu mizas vai kāds no produktiem sabojājas – nemetam sadzīves atkritumu konteinerā, bet izmantojam iespējas šķirot bio. Izbraukumos noteikti lietderīgs būs bio kompostējams maisiņš, kurā uzkrāt bio atkritumus un ievietot to bio konteinerā. Svarīgi aiz sevis atstāt tīru un sakoptu vidi, lai arī kur jūs baudītu vasaru un svētkus.