Pēc dārzeņu ēšanas – uz slimnīcu? Kas jāzina par zaļajiem kartupeļiem un rūgtajiem gurķiem

No kādiem kartupeļiem vajadzētu izvairīties?

Kartupeļu dīgsti satur glikoalkaloīdus, konkrēti – solanīnu. Visvairāk tā ir kartupeļu dīgstos: 0,8–5%. Stublājos, pumpuros un augļos solanīna ir ievērojami mazāk. Tā dabiskais saturs bumbuļos parasti ir tik zems, ka nerada veselības problēmas. Taču solanīna saturs kartupeļos palielinās, pakļaujot tos gaismai. Saindēšanās notiek, ēdot kartupeļus, kas nav pareizi uzglabāti, vai ļoti vecus bumbuļus. Kartupeļu zaļā krāsa nav tiešs solanīna klātbūtnes vai tā koncentrācijas rādītājs, taču tas liecina, ka kartupelis ir bijis pakļauts gaismai un tāpēc var saturēt bīstamu daudzumu solanīna.

Kartupeļu dīgsti satur glikoalkaloīdus, konkrēti – solanīnu. Visvairāk tā ir kartupeļu dīgstos: 0,8–5%. Stublājos, pumpuros un augļos solanīna ir ievērojami mazāk. Tā dabiskais saturs bumbuļos parasti ir tik zems, ka nerada veselības problēmas. Taču solanīna saturs kartupeļos palielinās, pakļaujot tos gaismai. Saindēšanās notiek, ēdot kartupeļus, kas nav pareizi uzglabāti, vai ļoti vecus bumbuļus. Kartupeļu zaļā krāsa nav tiešs solanīna klātbūtnes vai tā koncentrācijas rādītājs, taču tas liecina, ka kartupelis ir bijis pakļauts gaismai un tāpēc var saturēt bīstamu daudzumu solanīna.

Solanīna daudzums, ko satur zaļie kartupeļi, ir atkarīgs no kartupeļu šķirnes un temperatūras, kā arī no gaismas iedarbības rakstura, intensitātes un laika. Arī mehāniskie bojājumi palielina solanīna saturu kartupeļos – aktivizējas fermenti, kas cenšas novērst bojājumus.

Kartupeļiem ar augstu solanīna saturu ir rūgta garša. Kartupeļus pirms vārīšanas nomizojot, solanīna saturs samazinās, bet paša kartupeļa vārīšana vai cepšana šādu efektu nedod. Tāpēc ir svarīgi zināt, ka nedrīkst ēst zaļus, rūgtus, mehāniski bojātus vai pārāk sīkus (20–40 mm) agros kartupeļus.

No sliktas dūšas līdz komai