Kā rīdzinieki tiek pie lauku labumiem?

Labā ziņa ir tā, ka šodien praktiski ikvienam ir iespēja dzīvot un ēst tā, kā pats vēlas. Un nevienam nav tiesību neko pārmest!

Un tomēr – kur dabū lauku labumus tie rīdzinieki, kuriem nav savu lauku māju ar siltumnīcām un leknajām dobēm un vecmāmiņu, kas tās rušina? Turklāt ne jau visiem ir pieejami vēsie pagrabi, kuros var mierīgi atstāt kartupeļu maisu vai tomātu spaini… Absolūti nepieejama "ekstra" tiem, kas mīt daudzdzīvokļu namos un jo īpaši pilsētas centrā.

No aptaujātajiem liela daļa norādīja Centrāltirgu, kāds atzina, ka pārlieku "neiespringstot" un dārzeņus iegādājas lielveikalos, vēl kāds cits pārgājis uz interneta vidi un veikalos iegriežas pavisam reti, bet cits neapgrūtina sevi ar gatavošanu un līdz ar to produktu principiālu meklēšanu.

Kāda daļa brauc pie zemniekiem un iegādājas "uz vietas", citiem zemnieki un ražotāji veic regulārus pievedumus uz biroju. Katrā apkaimē ir arī savs tirgus, daudzās tas ir pat skaisti atjaunots un pavisam patīkams apmeklēšanai.

"Lielākoties lauku labumus vedu no vecākiem, jo cik gan es viena varu apēst. Un pašu audzētie vienmēr garšo vislabāk," stāsta Laura, kura dzīvo Imantā. "Imantā iepērkos vietējā tirgū. Tur pērku brīvi audzētu vistu dētās olas, gaļu. Ja esmu tirgū, tad mēdzu nopirkt arī augļus dārzeņus. "Savu" tirgotāji gan man nav. Kartupeļi, burkāni parasti nāk no "Maxima" vai "Rimi", neredzu vajadzību tos pirkt tirgū, un arī slinkums nest, jo tirgus ir tālāk no mājām. Sezonālās ogas un dārzeņus mēdzu nopirkt no tirgotājiem, kas stāv ar savu stendiņu uz ielas."

Imantas iedzīvotāji arī norāda, ka pēc lauku labumiem mēdz iegriezties Āgenskalna tirgū.

"Es mājās negatavoju un tāpēc nepērku lauku labumus, bet mums te, Ķengaraga tirdziņā, dažreiz atbrauc zemnieki un kaut ko cenšas tirgot, ieskaitot lokus un olas," saka Ilva.

"Pagājušā gada sākumā no Teikas aizgāja "Straupes pienotava". Tirgus gārdz un mirst... Atjēdzos, ka ēdu par daudz miltu un piena izstrādājumu... Augļi un dārzeņi tiek pirkti tik, cik "maksimā", jo "Rimi" kļuvis mums par dārgu," sūkstās Daiga, kura dzīvo Teikā.

"Kad sagribas tos "lauku labumus", tad arī sameklēju, kur tos dabūt," racionāli tai lietai pieiet Haralds, kurš dzīvo Vecmīlgrāvī. "Tirgū pērku tikai zivis, pārējo vai nu no zemniekiem, kuri atved, vai tuvējā veikalā."

"Paskatījos, un secināju, ka lielveikaliem savu naudu pēdējā laikā atvēlu diezgan minimāli – gaļu un olas ik pārnedēļu pieved vīram uz biroju, reizi mēnesī lielāku svaigas liellopa gaļas pasūtījumu izdaru SIA "Rukši", piena produktiem lielisks ir "Pienaveikals.lv", kas pasūtījumu pienes līdz durvīm, bet tos pāris kartupeļus, vienu sīpolu un burkānu zupai atļaujos tuvējā "eko" veikaliņā – tur gan cenas ir tādas, ka pat "Sky" un "mc²"nobāl," stāsta Mārīte, kura dzīvo Rīgas centrā. "Uz "Rimi" aizeju tikai pēc maizes, tējas, kafijas un pēc tā, ko savajagas "uz sitiena"."

"Kaitina tās milzu zaļumu "buntes" gan tirgū, gan veikalos. Ja es dzīvoju viena pati, un man vajag tikai pāris pētersīļa kātiņus zupai vai desmit bazilika lapiņas pie mocarellas, pārējais pēc laika sažūst un nonāk atkritumu spainī. Es ļoti labprāt dzīvotu ekonomiski un ekoloģiski, bet piedāvājums tirgū ir domāts, izskatās, daudzbērnu ģimenēm," sūkstās Ilze, kura dzīvo Torņakalnā. Jā, par iespēju audzēt baziliku podiņā uz palodzes viņa "esot informēta".

Rīgas centra iedzīvotāju priekam un ērtībai ir sākušies centieni atdzīvināt jau ilgu laiku vārguļojošo un agonējošo Vidzemes tirgu. Kā ziņojām, turpmāk katru trešdienu tur plānots rīkot nakts tirgu, kurā savu produkciju piedāvās vietējie audzētāji un ražotāji. Kā zināms, Centrāltirgū šāda iespēja iepirkties nakts stundās un par lētāku naudu ir jau sen. Pirmais mēģinājums bija tikpat bēdīgs kā pats Vidzemes tirgus, kad nopirkt varēja vien medu no trim dažādiem pārdevējiem, bet "otrais kucēns" jau bija krietni vien dzīvelīgāks. Finansiālā ziņā Vidzemes tirgus vakara iepirkšanās gan neesot necik izdevīga. Nu ko, aizies arī "Delfi" pārbaudīt un tad jau ziņosim!

Aptauju uz ātru roku veicu arī "Facebook" grupā "No Vegan Latvija", kurā, cik novērots, sapulcējušies laba ēdiena cienītāji. Kāds min, ka gaļu pērk vairumā: "iegādājamies pa ceturtdaļcūkai no zināmas saimniecības un esam apmierināti!". Gaļas iegādei tiek nosaukti arī Jāņa Saukas veikali, z/s "Dimzas" veikals Palmu ielā un "sava kundzīte Imantas tirgū, no kuras pērkam žāvētu gaļu, stilbiņus zupām, speķi".

"Piebraucu pie zemniekiem pati vai izmantoju iespēju, ka pieved. Lokālie tirdziņi dažādos novados – gan kādu svētku, pasākumu ietvaros, gan regulārie kā, piemēram, Mālpilī, Ragaciemā," par saviem pārtikas iepirkšanas paradumiem stāsta Zaiga.

Veicas arī tiem, kam paziņās ir mednieki – tad var tikt pie visāda veida desiņām, pelmeņiem ar brieža gaļu, konserviem un pastētēm.

Secinājumi? Rīdzinieki badā nepaliks!