Kamēr pasaule "makdonaldus" un pārējos burgerus ēda kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem, Latvija kā PSRS sastāvdaļa par šīm maizītēm ar gaļas kotleti vidū neko nezināja, līdz 1994. gadā Rīgā pašā centrā lepni atklāja pirmo "maķīti". Ažiotāža, saprotams, milzīga, rinda līdz Brīvības piemineklim – tā burgeri ienāca mūsu ikdienā. Uz palikšanu.
Kad cilvēce saprata, ka aptaukošanās nav nekas labs, zem sitiena nonāca ātrās ēdināšanas ķēdes ar saviem cukurotajiem gāzētajiem dzērieniem un taukainajiem ēdieniem. Tā savā ziņā bija revolūcija, kas diezgan ievērojami mainīja ātrās ēdināšanas "seju", ēdienkarti un pašu ēdienu sastāvu.
Kopš tā laika pagājusi vairāk nekā desmitgade, un gan ātrās ēdināšanas ķēdes, gan burgeri ir nopietni reabilitējušies. Vieni servē veselīgāku ēdienu, bet otri tikuši iekšā "augstākajā sabiedrībā" – smalkākajos restorānos.
"Jā, tas ir tiesa, ka burgeri ielaužas restorānos," portālam "Delfi" atzīst Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis. "Ātrās ēdināšanas ķēdes burgeri tirgū virzījušas vairākus gadu desmitus, un jaunākā tendence ir, ka arī "fine dining" restorāni eksperimentē ar šo pašu ēdienu. Protams, meklējot ļoti kvalitatīvas sastāvdaļas – labu, interesantu gaļu, paši cep maizi, iespējams, ir bezglutēna opcijas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
